Vai medicīnisko marihuānu legalizēs arī Latvijā?

"LNT Ziņu Top 10" pētīja, vai milzu naudu, ko ienes kaltētās kaņepes, kuru ražošanu un lietošanu tāpat apkarot lāga nesanāk, tā arī atstāt nelegālu darboņu rokās, vai tomēr no tās paņemt to, kas valstij pienākas?

Marihuānu dēvē par "vieglo narkotiku", un arī pieejama tā Latvijā ir viegli. Vienlaikus mūsu valstī tā dēvētā "zālīte" joprojām ir pilnīgi nelegāla. Teorētiski par marihuānas pirkšanu un lietošanu var draudēt pat cietumsods. Pirms trim gadiem Saeimā tika iesniegti vairāk nekā 10 000 parakstu, aicinot marihuānu dekriminalizēt, kas nozīmē, ka tā sauktā "kāsīša" uzvilkšana joprojām būtu aizliegta, bet par to vairs nedraudētu krimināls sods un nokļūšana aiz restēm.

Šāda kārtība ir spēkā daudzās pasaules valstīs, tomēr Saeima priekšlikumu pārliecinoši noraidīja. Šādai idejai pretojās arī par narkotiku izplatības ierobežošanu atbildīgā Iekšlietu ministrija. "Vai mēs esam gatavi dekriminalizēt? Diez vai. Iekšlietu ministrijas pozīcija ir tāda, ka noteikti nā. Jo mēs saskaramies ikdienā ar ļoti daudz problēmām šajā jomā," toreiz pauda Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kura kandidē no "Jaunās Vienotības" saraksta un tagad ir mainījusi domas. Par marihuānas dekriminalizēšanu un marihuānas lietošanas legalizēšanu, ja tas notiek ārstnieciskos nolūkos, tomēr varot diskutēt.

"Ir pagājis zināms laiks, arī ir notikušas fundamentālas izmaiņas mūsu kaimiņvalstīs, arī Eiropas valstīs attiecībā uz šo jautājumu. Ir bijis diezgan konservatīvs viedoklis, ka viss tas ir aizliegts. Bet ir valstis, kas uzskata, ka vēža slimniekiem tas atvieglo sāpes daudz labākā veidā. Līdz ar to, manuprāt, būtu ļoti veselīgi Latvijā šādu diskusiju veikt," saka Siliņa.

Marihuāna pilnīgi legāla ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmās valstīs – tie ir daži ASV štati, Urugvaja, Gruzija un oktobrī marihuāna kļūs legāla arī Kanādā – tur šāds lēmums nesen pieņemts gandrīz vai revolucionārā atmosfērā. Marihuānas pilnīga legalizācija nonāk pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju, kurai ir pievienojušās vairums pasaules valstu. Kanādai par tās lēmumu legalizēt marihuānu varētu pat draudēt sankcijas. Tāpēc daudzas valstis izvēlējušās citu ceļu, vai nu marihuānas lietošanu dekriminalizējot, vai nu legalizējot tā dēvēto medicīnisko marihuānu.

Ārsta izrakstīta marihuāna ir pieejama tādās valstīs kā Vācija, Itālija, Norvēģija, Somija. Austrālija, Portugāle, Grieķija un daudzas citas. Arī Latvijā atsevišķi ārsti ir aicinājuši sākt diskutēt par to, marihuānu varētu legalizēt kā sāpes remdējošu preparātu.

Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis atzīst, ka vēža slimnieki marihuānu Latvijā izmanto jau tagad: "Tas ir nelegāli, bet informācija no pacientiem nonāk atpakaļ. Tā būtu tā pamatgrupa, kuriem varētu apsvērt vai nu marihuānas pīpēšanu, vai nu pilienveida tinktūras lietošanu. Šāda pieredze atsevišķiem pacientiem Latvijā ir. Un tas būtu vai nu pretsāpju efekts, vai nu nomierinošs efekts diezgan būtisks. Redzot to situāciju citur, Rietumeiropā un pasaulē, līdzīgi kā tas ir ar dzimumlīdztiesībām, arī šajā jomā izmaiņas noteikti būs. Ir tikai laika jautājums, kad mēs tam visam piekritīsim, varēsim normāli akceptēt, kontrolēt un saprātīgi lietot."

"Mēs, narkologi, kas tik daudz ikdienā saskaras ar marihuānas lietotājiem un tām sekām – mēs neatbalstām šādas iniciatīvas," norāda Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja Astrīda Stirna. Idejai par medicīniskās marihuānas legalizāciju mūsu valstī tradicionāli iebilduši vairums narkologu. "Marihuāna nav domāta medicīniskiem nolūkiem, to lieto apreibinošos nolūkos," viņa turpina.

Stirna pauž viedokli, ka marihuāna ir starta narkotika tiem, kuri vēlāk sāk lietot veselībai daudz kaitīgākas vielas kā heroīns; tāpat arī tikai marihuānas ilgstošai lietošanai esot būtiskas negatīvas sekas: "Mēs redzam arī tos jauniešus, kuri ir gadiem lietojuši. Viņi paši varbūt to nejūt, bet viņiem ir gan dažādas personības izmaiņas, daudz problēmu mācībās, daudz problēmu sadzīvē. Tur ir ne tikai fiziski defekti un izmaiņas, bet daudz intelektuālas izmaiņas."

Turklāt arī Latvijas sabiedrības vairākums pret marihuānu ir noskaņoti negatīvi. Šī gada jūnijā veiktā SKDS aptauja liecina – 81% iedzīvotāju ir pret "zālītes" legalizāciju, bet šādu ideju atbalsta tikai 12%. Turklāt sabiedriskā doma par šo jautājumu ir palikusi faktiski nemainīga astoņus gadus, kopš SKDS veic šādas aptaujas. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc pirms vēlēšanām nav daudz politiķu, kuri sola veikt izmaiņas marihuānas izplatības kontrolē.

Vienīgā partija, kas savā programmā piedāvā marihuānas un arī visu pārējo narkotiku, dekirminlaizāciju, ir "Progresīvie". Politiskā spēka vadītājs Roberts Putnis norāda, ka jācīnās pret narkotiku izplatītājiem, nevis lietotājiem: "Ir nejēdzīgi Latvijā, pie ļoti ierobežotiem līdzekļiem tiesībsargājošajām iestādēm, veltīt valsts aparāta enerģiju tam, lai vajātu cilvēkus, kuri kaut ko ir darījuši tikai izklaides, nevis noziedzīgu nolūku vadīti."

Putnis pauž atbalstu arī medicīniskās marihuānas legalizācijai. Citās partijās tikmēr ir grūti atrast politiķus, kuri runā par marihuānas legalizācijas jautājumu. Viens no tādiem ir pīpju un tabakas piederumu veikala īpašnieks Romans Justs. Viņš kandidē "KPV LV" sarakstā, un partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems sociālajos tīklos raksta, ka Justs ir par marihuānas legalizāciju, kā jau mūsdienīgs pensionārs.

Kad "LNT Ziņas" ierodas pie kandidāta veikalā, Justs gan nav tik kategorisks, norādot, ka nevēlas piedāvāt kaut ko tādu, par ko vēl nav bijusi diskusija partijas valdē: "Uz tādiem svariem ir jāuzliek – cik daudz plusu, cik mīnusu. Alkohola ietekmē noziegumi ir daudz, daudz lielāki nekā marihuānas ietekmē. Tas ir pluss. Bet, lietojot marihuānu, ir daudz cilvēki, kuri pāriet uz spēcīgākām narkotikām. Tas ir ļoti nopietns mīnus."

Ietekmīgākais politiķis, kurš sācis runāt par marihuānu, ir premjera pārstāvētajā Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Viņš uzskata, ka būtu apsverama medicīniskās marihuānas legalizācija.

"Palielinās gan tūrisma pieplūdums, rodas jaunas industrijas, jaunas darbavietas, bet tam visam jānotiek nevis pagrīdē, bet droši, sertificēti, drošības speciālistu, veselības speciālistu uzraudzībā un kontrolē. Ja to visu izdara, tad par to var diskutēt," saka Tavars.

Tomēr "zaļzemnieku" Saeimas frakcijas vadītājs un nominālais līderis Augusts Brigmanis uzsver, ka tas viss ir Tavara individuālais viedoklis, un par zālītes legalizāciju jebkādiem mērķiem runas nevar būt: "Marihuāna ir narkotikas. Cik stipras vai vājas – to lai pasaka profesionāļi. Un es vienmēr pieturos pie slēdziena, ka šajos jautājumos ne jau nu politiķi noteiks, ko lietot slimniekiem. Tāpēc ir ārsti, profesionāli cilvēki, kas ar šīm lietām nodarbojas. Un nekur es neesmu dzirdējis no ārstu aprindām tādu ļoti spēcīgu signālu, ka tāda lieta būtu jālegalizē. Nav man tāda signāla. (LNT: Tavaram tā ir tāda pašdarbība?) Viennozīmīgi."

Iespēja, ka pēc vēlēšanām Saeima varētu legalizēt medicīnisko marihuānu, joprojām vērtējama kā samērā maza. Taču, lai gan brīvi pieejamas marihuānas solītāju nav daudz, jaunums ir kaut vai tas, ka arī Latvijā pirms vēlēšanām par šo jautājumu politiķi vispār runā.