Pētījums: Vairāk nekā 40% skolēnu regulāri saskaras ar vardarbību mācību iestādēs
Vardarbība Latvijas skolās ir plaši izplatīta – vairāk nekā 40% bērnu un jauniešu regulāri saskaras ar vardarbību skolas vidē, turklāt vairāk nekā trešdaļa skolēnu atzinuši – pēdējo mēnešu laikā paši darījuši pāri citiem. Arvien Izplatītāks kļūst arī kiberbulings jeb pazemošana vai atstumšana digitālajā vidē, vēsta TV3 Ziņas.
Tieši mācību iestādēs tā sauktais bulings izpaužas visnopietnāk. Gandrīz puse bērnu un jauniešu atzinuši, ka skolā regulāri saskaras ar vardarbību. Ievērojams skaits – vairāk nekā trešdaļa skolēnu – atzinuši, ka pēdējo mēnešu laikā paši darījuši pāri citiem. Arvien izplatītāks kļūst arī kiberbulings jeb pazemošana vai atstumšana digitālajā vidē. Tam piekrīt arī Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore, – skolēniem ir pašiem sava saziņas telpa, kurā skolotājiem nav piekļuves. Līdz ar to pret šādu vardarbību ir daudz grūtāk arī cīnīties.
"Vecāki bieži vien neiedomājas un arī skolotāji dažreiz ne, ka, piemēram, izslēgšana no kādas čata grupas bērnam ir milzīgs pārdzīvojums, viņš praktiski ir izslēgts no savas sociālās vides, no savas vides. Tā ir vardarbība! Tu esi izmests tā kā no klases kolektīva. Respektīvi, tā vardarbība drusku atšķiras no tā, ko mēs kādreiz sapratām."
Lielā daļā gadījumu skolēnu, kuri piedzīvo pret sevi vērstu pazemošanu, nāk no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, norāda Tukuma novadā esošas bērnu atbalsta biedrības vadītāja. Viņa kopā ar vairākām citām bezpeļņas organizācijām šodien Saeimas komisijas deputātiem ieskicēja skarbo ainu ar riskam pakļautajiem jauniešiem.
"Mums bija tāda situācija, sākoties mācību gadam, puisis neaizgāja uz skolu, sākam interesēties, kas, ko, kā, un tam jaunietim arī ir neērti, kāda ir tā situācija, un tad izrādījās, ka uz skolu viņš neaizgāja, jo viņam nebija apavu, ko vilkt. Protams, ir bērni, kuri tiek izstumti, ar kuriem nedraudzējas, viņš klasē jūtas lieks. Bet šeit ir arī skolotāju uzdevums, pievērsties šiem bērniem, jautājums, kas tiek darīts, lai palīdzētu šim bērnam iejusties klasē."
Tomēr bieži vien pusaudži, kuri skolā tiek pazemoti vai tur pieredz pat fizisku izrēķināšanos, skolai iet ar līkumu, sāk klaiņot un nonāk uz ielas. Edijs Klaišis, kurš palīdz grūtībās nonākušiem jauniešiem, kam turklāt ģimenē ir nelabvēlīga vide, uzsver – mācību iestādes ir liels resurss, kur šiem bērniem būtu jāsaņem nepieciešamais atbalsts.
"Ja mājās viņš šo piederību nesaņem, tad ir ļoti svarīgi, ka viņš šo piederību rod skolā, un šie jaunieši līdz pēdējam turas pie mācību iestādēm, jo tā ir tā iespēja būt ārpus tās viņu sociālās vides un rast šo piederības sajūtu. bet ļoti bieži mēs saskaramies ar to, ka viņi šo piederības sajūtu skolās tādu vai citādu iemeslu dēl nerod."
NVO pārstāvji vienisprātis, ka Latvijā lielākoties mēģina cīnīties ar sekām, kad vardarbība skolā vai klasē jau uzņēmusi apgriezienus, taču patiesībā aizmetņus problemātiskai, pat agresīvai uzvedībai var pamanīt jau krietni agrāk.
"Ja par prevenciju runājam un par to agrīno stāstu, skola, bērnudārzs, tā ir milzīga sakne, un mēs kā Bērnu atbalsta fonds visbiežāk tos signālus saņemam tieši no pirmskolas, no pirmajām klasītēm, kur skolotājs ir pamanījis, ka kaut kas nav īsti lāga."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
