Vairākās Latvijas skolās ieviesta aizsardzības mācība

Šajā mācību gadā vairākas skolas Latvijā piedalīsies valsts aizsardzības mācības pilotprojektā, lai pārbaudītu, cik programma skolēniem piemērota. Reizi mēnesī dienas garumā 10. un 11. klašu audzēkņi mācīsies, kā orientēties mežā, no zariem uzcelt nojumi, sniegt pirmo palīdzību. Programma sadalīta četrās daļās: valstiskā audzināšana, kurā runās par patriotismu un valsts vēsturi, dzīves skola, kurā apgūs līderību un darbu komandā, un fiziskā sagatavotība.

"Ceturtā – noslēdzošā – ir militārās iemaņas, kas sastāvēs no, manuprāt, dzīvē nepieciešamām iemaņām. Orientēšanās. Aizejot sēņot, ir taču svarīgi atrast mašīnu atgriežoties. Pirmā medicīniskā palīdzība, nenoliedzami arī šaušana un citas militārās pamatiemaņas," skaidro Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.

Kā valsts aizsardzības mācības mērķis definēts valstij piederīgu un uzticīgu pilsoņu audzināšana. Ar līdzīgu programmu pazīstama ir Rīgas 28. vidusskola, kurā jau pašreiz skolēni var apgūt militārās iemaņas. Skolas direktors Guntars Jirgensons pieļauj, ka šis kurss būs līdzīgs jau zināmajam, vienīgi galvassāpes sagādā tas, ka mācības notiks veselu dienu – jāsaplāno pārējie priekšmeti, kā arī jāsaprot, kā šajā dienā nodarbināt tos bērnus, kuri apmācībai nav pieteikušies. "Stundu skaits tas pats, bet mācību daļai nāksies padomāt, kā organizēt mācību procesu," saka Jirgensons.

"Mūsu valstī nav obligātais militārais dienests. Šis ir perfekts veids, kā aizvietot to. Dot jauniešiem iespēju apgūt dzīves skolu, kā rīkoties stresa situācijā, kad ir apdraudējums," stāsta nodarbību instruktors-praktikants Maksims Bačura.

Par aizsardzības mācībām zina pastāstīt tie jaunieši, kuri kursu jau izgājuši. Iegūtās zināšanas esot noderīgas un grūti neesot.

"Pieredzi var izmantot arī civilā dzīvē. Uztaisīt nojumi dzīvošanai," norāda Rīgas 28. vidusskolas 11. klases skolnieks Adrians.

"Apgūt var to, ja, piemēram, esi savainots mežā, var sniegt pirmo palīdzību citam. Man interese par bruņotajiem spēkiem ir mazāka, iešu pa sporta līniju. Man gan ir, esmu jaunsardzē, nolicis jaunsardzes 4. līmeni," piebilst 28. vidusskolas 11. klases skolnieks Kristers.

"Nav ne viegli, ne grūti. Vajag fizisku sagatavotību, bet nav tā, ka nevarētu izdarīt. Es pieteicos, jo mani šī lieta saista, gribu pati tajā piedalīties," teic 28. vidusskolas 11. klases skolnieces Alise un Dana. "Šaušana ļoti patīk. Un ieroču izjaukšana uz laiku. Var domāt līdzi, rokas darbojas. Forši."

Valsts aizsardzības mācību skolās pasniegs jaunsargu instruktori. Pašlaik mācības notiks 14 skolās, bet kā obligāto priekšmetu to plānots ieviest no 2024. gada.