Valdībā izvērtēšanai piedāvās četras vispārējās izglītības pedagogu slodžu sadales versijas

Pašreiz vispārējās izglītības slodžu sadales jautājumi ir nonākuši pie noteiktas gatavības, tādēļ Ministru kabinetam tiks iesūtīts starpziņojums par slogu sadales versijām. Nākamajās sēdēs, kas norisināsies 5.maijā un 19.maijā, fokusēsies tieši uz profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogu darba slodžu sadali.

Ozols klāsta, ka, lai gan grupas dalībnieki nav spējuši nonākt pie vienota secinājuma, ir parādījušās vispārējas iezīmes, kas grupai tomēr ļauj izveidot iepriekšminēto starpziņojumu. Viena no šīm vispārējām iezīmēm ir vienošanās, ka šā gada laikā pedagogu slodžu sistēma vispārējās izglītības iestādēs nemainīs.

Ozols izceļ, ka neatkarīgi no grupu dalībnieku dažādajiem uzskatiem, darba grupa nonāks pie ilgtermiņa risinājuma.

Savukārt darba grupas sapulcē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone izcēla, ka papildus tiks ievākta informācija no skolu vadītājiem par to, kā viņi redz šo situāciju un kā pašreiz izveidotie piedāvājumi varētu strādāt reālās situācijās.

Ozols arī atgādina, ka jau pašreiz izglītības iestāžu vadītāji var paši noteikt darba slodzes pedagogiem, tādēļ sakārtotās skolās jau ir ieviestas labākas darba slodzes sadalīšanas sistēmas.

Iepriekš ziņots, ka sanāksmēs tiek runāts par to, kā sadalīt kontaktstundas, kad pedagogi strādā ar bērniem, un atlikušo laiku, kad pedagogi pilda ārpusklases darbus, piemēram, labo mājasdarbus un gatavo mācību saturu.

Pašreizējā situācijā vidēji 70% no pedagogu darba notiek kontaktstundās.

31.marta sanāksmē Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes prezidents Rūdolfs Kalvāns skaidroja, ka neesot nepieciešami vienādi pedagogu darba slodzes sadalīšanas kritēriji visās izglītības iestādēs.

Viņš piekrita IZM izglītības departamenta direktores Edītes Kanaviņas teiktajam, ka, lai veiksmīgi izprastu, kā katrā skolā dalīt darba stundas un izsniegt darba algu, ir nepieciešams ņemt vērā vairākus ietekmējošos kritērijus, kurus nacionālā līmenī nav iespējams noteikt. Tādēļ, nosakot vispārīgus kritērijus, ilgtermiņā šī situācija var tikt pasliktināta.

Savukārt 17.marta sēdē Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) ir skaidrojusi, ka IZM ir gatava strādāt pie jebkura vispārējās izglītības pedagogu slodzes modeļa.

Papildus darba grupa izskatīja iepriekš diskutēto par pirmsskolas skolotāju darba slodzēm un to darba algām. Ministre skaidroja, ka no šī gada 1.septembra mērķdotāciju atlikumu novirzīs un ar to cels pirmsskolas pedagogu minimālās algas līdz 972 eiro.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga izcēla, ka, lai gan netika atrasti darba samaksas nevienlīdzības risinājumi, ir skaidrs, ka IZM ir sadzirdējusi organizācijas izceltās problēmas un ilgtermiņā pievērsīsies to risināšanai.