Valka nepiekrīt Valsts kontroles secinājumiem par budžeta saimniekošanu

Viņš uzskata, ka pašvaldības finanšu grūtības sakņojās vairākos faktoros, kurus ietekmēt nav pašvaldības spēkos.

Krauklis iemeslus saskata abās pašvaldību reformās. Gan pirmajā, gan otrajā pašvaldību reformā toreizējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieaicinātie eksperti piedāvāja Valkas novadu veidot lielāku. Jau tolaik bijis skaidrs, ka valsts ar katru gadu uzliks aizvien jaunas funkcijas, tām nepiešķirot papildus finansējumu un ka likumos noteiktie izmaksu kāpumi algām, pabalstiem nelielai pašvaldībai sagādās grūtības, jo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā galvenais rādītājs ir iedzīvotāju skaits.

Abās reformās pašvaldība pieņēma lēmumu, ka piekrīt VARAM piedāvājumam, bet abas reizes politiskā tirgus rezultātā Valkas novads palika esošajās robežās. Gan VARAM, gan Saeimas komisija solīja izstrādāt Valkas novadam īpašu finansēšanas modeli, bet tas tā arī nav izdarīts, lai arī pašvaldība par to regulāri ir atgādinājusi, norāda Krauklis.

VIDEO: Valkas finanšu grūtības izraisījusi vāja finanšu vadība

Pašvaldības finanšu problēmās Krauklis saskata kaimiņvalsts ietekmi. Igaunijā ir izdevīgāka pabalstu sistēma un apjoms, pieejama labāka medicīniskā aprūpe, tāpēc vairāk nekā 1000 Valkas novada iedzīvotāju savu dzīves vietu ir deklarējuši Valgā, vairumā gadījumu faktisko dzīves vietu saglabājot Valkā. Tādējādi saņemot pašvaldības pakalpojumus, bet netiekot ieskaitīti pašvaldības finanšu izlīdzināšanas aprēķinā. To vairākkārt pašvaldība esot lūgusi, ierosinot papildus pantu, bet palikusi nesadzirdēta.

Ap 500 Valkas novada iedzīvotāju strādā Igaunijā un līdz ar to arī iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā Igaunijai, kas negatīvi ietekmē Valkas novada budžetu, akcentē Krauklis.

Viņš atgādina, ka Valkas pašvaldība sākotnēji netika iekļauta Eiropas Savienības (ES) fondu Pilsētvides programmā, un lai spētu konkurēt ar kaimiņu pašvaldībām bija spiesta ņemt kredītus tādiem infrastruktūras projektiem, kurus citas pašvaldības realizēja par ES fondu naudu.

"Neņemot vērā augšminētos apstākļus, Valsts kontroles ziņojums nevar būt objektīvs. Pie kam ES pieredze robežpilsētās ir tāda, ka tām tiek piemēroti īpaši regulējumi," uzsver pašvaldības vadītājs.

Jau pērn, redzot 2026. gada budžeta prognozes, pašvaldība vērsusies Finanšu ministrijā (FM) un valdībā ar lūgumu piešķirt papildu līdzekļus, un šādu apsolījumu saņēmusi gan no Zaļo un zemnieku savienības, gan daļas "Jaunās vienotības" deputātu un ministru puses.

"Tas ir iemesls, kāpēc uzskatījām, ka spēsim līdzfinansēt ES fondu projektus. Diemžēl šie apsolījumi tā arī nav izpildīti," atzīst Krauklis.

Tai pat laikā viņš atzīst, ka, plānojot budžetu, tiešām neesot spējuši prognozēt dažus ieņēmumu veidus un pieļāvuši kļūdas. 2024. un 2025. gada pašvaldības budžetus pieņēma cita valdošā koalīcija Gitas Avotes vadībā. Pašlaik pie varas esošā Vidzemes partija augšminētos budžeta projektus neatbalstīja.

"Mūsu pieņēmums, ka neatbilstības radās, jo, plānojot 2024. gada budžetu, tika ieplānoti lielāki ieņēmumi par komunālajiem maksājumiem, balstoties uz prognozēm par aukstu ziemu, kā arī optimistiski bija ieplānoti atgūstamie parādi par komunālajiem maksājumiem," skaidro Krauklis.

Neizpildījās arī ieņēmumi par īpašumu atsavināšanu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un budžeta izpildes rezultātus, 2025. gada ieņēmumi 2025. gada 30. oktobra domes sēdē samazināti par 322 944 eiro, tajā skaitā ienākumi no īpašuma pārdošanas samazināti 88 221 eiro, ieņēmumi par maksas pakalpojumiem samazināti par 222 723 eiro un pārējie ieņēmumi samazināti par 12 000 eiro.

Pēc 2026. gada budžeta izpildes esot redzams, ka 2026. gada pašu ieņēmumi plānoti atbilstoši.

Kraulklis arī skaidro, ka Valkas novada pašvaldība pašlaik sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus visā novadā, līdz ar to ir saprotami, ka ūdensapgādes tarifi ir līdzīgi, lai nerastos atšķirīgas attieksmes situācija. Neesot pareizi likt iedzīvotājiem maksāt neprātīgi augstu tarifu tikai tāpēc, ka patērētāju ir maz, kā, piemēram, Zvārtavā. Kā risinājumu pašvaldība apspriež iespēju noteikt kopēju ūdenssaimniecības tarifu visos novada pagastos, norāda Krauklis.

Valkas novada pašvaldība ir nodalījusi atsevišķi ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu budžetus, kā arī atsevišķi ir uzskaitīts budžets Valkas pilsētas siltumsaimniecībai. Valkas pilsētas 2026. gada komunālo pakalpojumu budžetos ir iekļautas arī to darbinieku darba algas, kas nodarbojas ar konkrēto komunālo maksājumu nodrošināšanu. Pagastos darba algas tiek uzskaitītas pie komunālās saimniecības, jo darbinieki tikai daļu no sava darba laika velta ūdenssaimniecības jautājumu risināšanā.

Ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, plānojot 2027. gada budžetu, tiks nodalīts budžets arī Ērģemes pagasta siltumsaimniecībai.

Sarežģītā sociālekonomiskā situācija un abu pašvaldības uzņēmumu maksātnespēja bija iemesls, kāpēc Valkas pilsēta un vēlāk Valkas novads izvēlējās uzņemties siltumapgādes un ūdenssaimniecības nodrošināšanu netipiskā veidā, jo tas bija vienīgais iespējamais modelis, kā nodrošināt iedzīvotājiem un iestādēm šo pamatpakalpojumu, apgalvo Krauklis. Tas esot sociāli atbildīgi un summāri devis labu rezultātu – pēdējos gados komunālo maksājumu disciplīna bijusi virs 100%, Valkā ir nosiltinātas gandrīz 80% daudzdzīvokļu mājas un kopējais siltumenerģijas patēriņš ir samazinājies par 50%.

Strīdīgs, pēc Kraukļa domām, ir Valsts kontroles apgalvojums, ka, neiekļaujot daļu administratīvo izmaksu tarifā, varēja ieņemt par 205 000 eiro vairāk. Pašvaldības pieredze rādot, ka tad, kad tarifs pārsniedz cilvēku maksātspējas robežu, ieņēmumi nevis palielinātos, bet samazinātos. Piemēram, pēc Valsts kontroles ieteikuma, ūdens Zvārtavas pagastā maksātu astoņi eiro kubikmetrā. Tas pats attiecoties uz ieguldījumu precīzākā uzskaitē.

"Mūsu aplēses rāda, ka, uzstādot jaunus skaitītājus un tam radot attiecīgu infrastruktūru, ieguldījumus var neatpelnīt pat 10 gadu laikā," skaidro pašvaldības vadītājs.

Tomēr Valsts kontroles ieteikumi pašvaldībai esot noderīgi, jo vēlreiz liek pārvērtēt katru izmaksu pozīciju.

Kaut arī pašvaldībā trūkst pilnīgas uzskaites par saražotā un pārdotā ūdens daudzumu, pēc Kraukļa teiktā, iespējamā starpība nav liela. Pašvaldība 2027. gadā plāno pāriet uz 100% patērētā ūdens uzskaiti, ierīkojot skaitītājus tur, kur to nav un pārslēdzot tos ūdens pakalpojumu līgumus, kuri ir noslēgti, ņemot vērā vidējo patēriņu uz cilvēku. Pašlaik pagastu komunālo saimniecību vadītājiem ir uzdots noskaidrot šī lēmuma potenciālās izmaksas, lai tās varētu iekļaut 2027. gada budžetā. Arī pagastu iestāžu ūdens patēriņš tiek uzskaitīts no šā gada 1. oktobra. Iestādēs, kur nav ūdens skaitītāju, tie jāuzstāda līdz 2027. gada 1. martam. Jau šobrīd pašvaldība ieviesusi vienotu patēriņa uzskaiti pagastu komunālajās saimniecībās papildus grāmatvedības uzskaitei, izmantojot izklājlapas.

Pašvaldība piekrīt Valsts kontroles viedoklim, ka darbs ar debitoru parādiem nav sekmīgs un sistēmisks, bet tam esot objektīvs iemesls. Pašvaldības Juridiskajā nodaļā ir izveidota īpaša amata vieta – jurista palīgs darbam ar debitoriem, bet zemā atalgojuma dēļ šajā amatā bijusi liela kadru mainība, darbiniekiem nostrādājot ļoti īsu laiku, un lielākoties šī amata vieta ir vakanta. Arī pašlaik šī amata vieta nav aizpildīta.

Daļu Valsts kontroles ieteikumu jau esam realizējuši un pārējo ieviešanas grafiks ir reālistisks un abu pušu saskaņots, uzsver Krauklis.