Valsts galvenā ierēdņa atkāpšanās izsaukusi diskusijas sociālajos tīklos

Ministru prezidents gan sola, ka vērienīgās valsts pārvaldes reformas ieceres neiegulšot kādā atvilktnē, tāpat darbu turpinās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases komisija, kuru vadīja Krieviņš. Tieši KNAB priekšnieka izvēles komisijas vadīšana un arī personīgās nesaskaņas kuluāros minētas kā iespējamie iemesli Krieviņa aiziešanai.

Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pildīs Valsts kancelejas direktora vietniece, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte.

Šis notikums raisījis daudz komentāru arī Latvijas sociālo tīklu lietotāju vidū. Sociālajos tīklos valdošo noskaņojumu var raksturot ar vārdu – neizpratne. Un to raisījis gan pats notikums, gan arī pietiekamu paskaidrojumu trūkums.

Ekonomists Igors Kasjanovs norāda: ja vienošanās tiešām ir abpusēja, normāli būtu to paskaidrot, citādāk izskatās aizdomīgi. Savukārt Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons atminas, ka vēl pirms pāris nedēļām Krieviņš radio studijā bijis enerģijas pilns, tātad darba atstāšanai jābūt kārtīgam iemeslam.

Daudz neatbildētu jautājumu ir arī politikas analītiķei Līgai Stafeckai, kura Krieviņu uzskata par vienu no pēdējā desmitgadē sakarīgākajiem valsts pārvaldes ierēdņiem. Savukārt citi secina, ka valsts pārvaldē "abpusēja vienošanās" ir tikpat daiļrunīga, cik "ilgstoša darba nespēja".

Savu viedokli "Tviterī" paudusi arī ekspremjere Laimdota Straujuma, kuras laikā Krieviņš tika iecelts amatā. Viņa brīnās, kāpēc kļuvis lieks profesionāli un stratēģiski domājošs ierēdnis.
Daudz sociālajos tīklos tiek diskutēts arī par to, ko šis notikums nozīmē plašākā mērogā.

Ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka valsts pārvaldei ir svarīga loma ekonomikas izaugsmē un, aizejot Krieviņam, kuram ir progresīvs skats, cerība uz ekonomikas izaugsmi par 5 procentiem kļūst krietni vien miglaināka.

Tiek arī spriests, ka tās ir beigas tik ļoti nepieciešamajai valsts pārvaldes reformai un ka no amata izspiests cilvēks ar mūsdienīgu skatījumu un ambīcijām sakārtot procesus.

Un līdzīgi arī žurnāliste Sanita Jemberga ir nemierā ar to, ka 25 gadus pēc neatkarības Latvijā valda  – "vecie komunisti citos maisiņos, aprijot pārmaiņas un jaunos".

Sociālo tīklu lietotāji izsaka minējumus arī par iemesliem Krieviņa aiziešanai, saistot to, piemēram, ar Valsts kancelejas rosinātajiem grozījumiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izdienas pensiju un arī pašu biroja vadītāja konkursu, kurā Krieviņš bija komisijas vadītājs.

Citi ironiski sveic premjeru Māri Kučinski ar izdevušos reformu valsts pārvaldē, bet daudzi pauž cerību, ka pārmaiņas tomēr turpināsies.