Valsts iestāžu gaiteņos iestrēgusi sabiedrības iniciatīva par plašākiem auto stāvlaukumiem

Tieši stāvvietas pie lielveikaliem ir tās vietas, kur visbiežāk notiek sīkas avārijas, un par to trauksmi ceļ apdrošinātāji. Ir situācijas, kad blakus viena otrai novietotas divas automašīnas, taču tik cieši, ka durvis var attaisīt tikai ar lielu piesardzību, lai neapskrāpētu otru spēkratu.

Latvijā autostāvvietu standartam ir tikai rekomendējošs raksturs: ieteikts, ka stāvvietas platumam vajadzētu būt 2,5 metri, bet ne mazāk par 2,3 metriem. Atkāpe no standarta pieļaujama, ja projektētājs var ticami pierādīt, ka cits izvēlētais risinājums ir līdzvērtīgs vai labāks par standartā noteikto.

Daudzi lielveikalu stāvlaukumi, kas veidoti pirms 10 vai pat vairāk gadiem, kad mašīnu bija krietni mazāk un tās bija šaurākas, neatbilst mūsdienu prasībām, saka apdrošinātāji.

"Ja skatāmies uz pieteikto zaudējumu skaitu, tad gadā ap 1000 pieteikumu no šādām, apjomu ziņā tā nelaime ap vienu miljonu gadā, it kā neliekas daudz. Bet šis ir tas gadījums ar aisberga redzamo un neredzamo daļu. Domāju, ka ļoti daudzas sasistās un saskrāpētās durvis netiek pieteiktas," norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vadītājs Jānis Abāšins.

Pagājušajā gada februārī Saeimas komisija atbalstīja iedzīvotāju iniciatīvu paplašināt publiskās autostāvvietas. Ideja bija panākt, ka stāvvietām jābūt līdz pat 2,7 metru platām un lielveikalu stāvvietās veikt auditu par pašreizējo situāciju. Tomēr sabiedrības viedoklis pagaidām nogrimis birokrātijas purvā, saka apdrošinātāji.

"Līdz šā gada sākumam bija jābūt gatavam informatīvajam ziņojumam, tas tika apstiprināts aprīlī ar 4 mēnešu kavēšanos – Satiksmes ministrija vēl pavasarī meklēja ekspertus, kas to visu darbu darīs. Varam teikt, ka tā birokrātiskā mašīna īsti kustēties sākusi nav," saka Abāšins.

Satiksmes ministrijā sola nākamgad pieķerties šim jautājumam. "Mēs pārskatīsim, kādi varētu būt tie rīcības modeļi, kā kurā gadījumā labāk stāvvietas izveidotājam jārīkojas," teic Satiksmes ministrijas pārstāvis Tālivaldis Vectirāns.

Tomēr jau tagad no ministrijas izskan viedoklis, ka uzspiest lielāku stāvvietu veidošanu nebūtu loģiski. Tiek minēti dažādi argumenti, tai skaitā arī Eiropas nospraustais zaļais kurss, proti, ka laika gaitā automašīnu skaitu vajadzētu samazināt, aizstājot ar citām alternatīvām.

"Piemēram, uz katru automobili 40 centimetru platāku – tas būs par 25% lielāks stāvlaukums. Tas nozīmē, būs daudz lielāka asfaltēta platība, daudz vairāk enerģijas resursu, lai šādu stāvvietu izveidotu un uzturētu. Papildus lietus ūdeņi jānovada, tas prasa resursus no pilsētas, arī stāvlaukuma apsaimniekotāja," stāsta Vectirāns.

Gan apdrošinātāju, gan ministrijas domas sakrīt vismaz vienā jautājumā: arvien vairāk jaunatvērto lielveikalu tomēr jau pēc savas iniciatīvas veido krietni lielākus stāvlaukumus, lai klientiem būtu ērtāk piebraukt, šādā veidā mudinot tos biežāk ierasties konkrētajā veikalā, kur iepirkties var bez satraukuma par švīkām uz sāniem, tādā veidā panākot, ka pircēji konkrētajā veikalā iegriežas arvien biežāk. Tā teikt – pircējs par stāvvietas ērtumu balsos ar savu maciņu.