Valsts kontrole saskata rezervi policistu rindās, Ruks sašutis par pārāk vispārīgu novērtējumu

VK savā ziņojumā raksta: "Valsts policijā liela daļa policistu ir nodarbināti amatos, kuru pienākumi pēc būtības neprasa policista statusu, paaugstinātu risku vai specifisku fizisko sagatavotību. Šo policistu darbs pārsvarā ir saistīts ar rutīnas un administratīviem pienākumiem. Piemēram, administratīvo pārkāpumu izmeklēšana, kriminālistika, licencēšana vai metodiskais darbs, kuros strādā vairāk nekā 700 policistu. Tas nozīmē, ka dienestam speciāli sagatavoti policisti nedarbojas jomās, kur viņu klātbūtne ir kritiski nepieciešama, piemēram, reaģēšanā."

"Viennozīmīgi es varu piekrist, ka ir virzieni, kur to vēl var risināt," norāda Ruks un pastāsta, ka tas jau vairākus gadus tiek darīts.

Piemēram, kopš 2015. gada Valsts policijā vairs nav finansistu, personāla un komunikācijas speciālistu ar dienesta pakāpēm. Faktiski viss personāls, kas nodrošina atbalsta funkcijas, vairs nav amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

VK gan aicina skatīties plašāk un, piemēram, mainīt kārtību arī kibernoziegumu un finanšu noziegumu izmeklēšanā. Ruks šajā sakarā neslēpj neizpratni: "Es nesaprotu, kur ir argumenti, kāpēc tieši kibernoziegumu izmeklēšana. Man šķiet, ka tas ir virspusējs ieskats konkrētajā specifikā. Ar domu, ka kibernoziegumi ir interneta vidē – tur noteikti izmeklētājs tikai datorā kaut ko izmeklē. Nu ne taču!"

VIDEO: Valsts kontrole atklāj satraucošu situāciju Valsts policijā

Policijas šefs vērš uzmanību, ka kibernoziegumi paredz arī darbu ar virtuālo vidi, nelegālo internetu jeb dārknetu. Tāpat aiz tiem stāv noziedznieki, kur pamatā ir gan organizēta noziedzība, gan starptautisks raksturs. Un šie cilvēki ir jāizskaitļo.

Darbu palīdz veikt dažādas programmatūras, taču izmeklētājam ir jāspēj ar tām strādāt, jāpārzina dažāda taktika, metodika, lai noskaidrotu konkrētus personāžus. Bet tālāk seko operatīvais darbs, izmeklēšanas darbības ar aizturēšanām, kratīšanām fiziskā vidē, nevis datorā.

"Nezinu, kāpēc pēkšņi šie ir izcelti. Un tagad apmēram – šos laidiet uz ielas reaģēšanā un viņu vietā paņemiet kaut ko," sašutis ir Ruks.

Viņš piebilst, ka kibernoziegumi skar arī bērnu pornogrāfiju, kur aiz katra materiāla stāv pedofils un upuris – bērns, kurš ir filmēts, fotografēts, seksuāli izmantots un tamlīdzīgi. Arī šādi cilvēki ir jāizskaitļo, pārzinot kibertelpu, bet pēcāk notiek pierādījumu ievākšana, personu, tostarp līdzdalībnieku, meklēšana, un citas darbības.

"Tas ir tāds pats operatīvais darbs, tāda pati izmeklēšana kā jebkurā izmeklēšanā. Nezinu, kāds [varbūt] domā, ka tas viss notiek virtuāli – sēž izmeklētājs kabinetā, klikšķina podziņas, un viss aiziet uz prokuratūru. Nē, tā nenotiek un nenotiks – vienmēr būs vajadzīgs cilvēks. Un tie ir apmācīti cilvēki," uzsver Ruks.

Un piebilst, ka Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldē jau strādā brīvlīguma darbinieki, piemēram, IT speciālisti. Jau šādus darbiniekus piesaistīt bijis izaicinājums, jo tiem jāspēj nodrošināt nozarē konkurētspējīgs atalgojums.

"Tagad man saka – sūti uz ielas patrulēt! Es atvainojos, bet kas nāks vietā? Kā ilgtspēju nodrošināt? Es piekrītu – tam jābūt samērīgam pārejas posmam, tad to var darīt. Bet ja man ir kāds policists, kuram ir ķēriens, kurš ir mācījies, kursus apguvis, kuram ir otra izglītība, un tādi man ir… Man viņu nevirzīt, neieguldīt viņā, lai attīstītu šīs kompetences?! Nu, nē, taču – tas būtu neprāts un izšķērdīgi," oponē Ruks.

Līdzīgi ir ar izmeklēšanu administratīvo pārkāpumu procesā. Policijas priekšnieks piekrīt, ka izmeklētājam, salīdzinot ar reaģējošajiem kolēģiem, klasisku policejisko uzdevumu ikdienā ir salīdzinoši mazāk. Un tomēr šie jau ir tie cilvēki, kurus, nosacīti pret viņu gribu, iespējams pārcelt no nodaļas uz nodaļu, kurā kadru iztrūkums ir jūtamāks, jo tās ir amatpersonas ar policijas izglītību, tie ir apmācīti darbinieki.

VIDEO: Ar vienu algas pielikumu nevar atrisināt gadiem uzkrāto policistu trūkumu

"Es rēķinos ar jebkuru dienestā esošu cilvēku. Es, piemēram, nevaru brīvlīguma darbiniekam zvanīt divos naktī un izsaukt viņu uz darbu. Ir, kas ieradīsies, bet tas ir atkarīgs no cilvēka brīvas gribas. No likuma skatupunkta es nevaru to pieprasīt, tas ir jāplāno, par to jāvienojas līgumā. Dienestā esošs cilvēks, rēķinos, ir apmācīts policists. Un likuma "Par policija" 5. pants nosaka – neatkarīgi no vietas, laika, no ieņemamā amata pakāpes policisti, redzot likumpārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu, rīkojas – novēršot, nepieļaujot, pārtraucot, iesaistot papildspēkus. Tas ir policijas spēks, kurš arī krīzes situācijās, piemēram, lielos pasākumos, protestos, dosies strādāt. Tie var būt policijas formas tērpos sagatavoti virsnieki no kabinetiem, kurus es iesaistu. Mēs liekam plānos, viņi iet, strādā uz ielas, un es ar to rēķinos," skaidro Ruks.

Taču viņš piekrīt VK, ka ir jāmeklē dažādi ceļi, kā palielināt Valsts policijas rindas, jo arī pašreizējā demogrāfiskā situācija šo uzdevumu padara arvien izaicinošāku.

"Cilvēki, kas pieņem lēmumus šodien – dienestā mēs pēc desmit gadiem, visticamāk, nebūsim. Tiem, kas būs nākamie, būs ar šiem lēmumiem jāsadzīvo. Tāpēc mums jābūt ļoti prātīgiem un uzmanīgiem," uzmanību vērš policijas priekšnieks.

Valsts policija kopā ar Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi plānu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā noteikto rekomendāciju ieviešanai. Aktīvs darbs jau notiek, taču tā virzības ātrumu prognozēt nav iespējams.