Valsts kontrole vērsusies Valsts policijā par martā veikto aizsargmasku iegādi

Sākoties ārkārtējai situācijai, Valsts kontrole vērsās valdībā, piedāvājot savu palīdzību pārliecināties, vai krīzes laika tēriņi ir pamatoti un atbilstoši. Attiecīgi revīzijas iestāde pārplānoja savu darbu un pirmā auditētā lieta – sejas aizsargmasku un respiratoru iepirkumi.

Valsts kontrole, šodien iepazīstinot ar secināto, ieskicēja drūmu ainu – Latvija krīzei nebija gatava. Valsts civilās aizsardzības plāna nav jau trīs gadus, finansējums materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi piešķirts 2018. gadā. Marta sakumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam maskas un respiratori vien septiņām dienām.

To iegādei martā izlietoja 5,7 miljonus eiro, lauvas tiesu – Nacionālais veselības dienests, iegādājoties produktus no pieciem komersantiem. Savukārt aprīļa sākumā šos pienākumus pārņēma aizsardzības resors, iepirkumus no šā perioda Valsts kontrole vēl nav izvērtējusi.

Ņemot vērā krīzes situāciju, bija atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu konkrētajām iegādēm, taču Valsts kontrole akcentē, kas tas neatbrīvo no pienākuma rīkoties atbildīgi ar nodokļu maksātāju naudu. Laikus netika definētas minimālās prasības šādām iegādēm. Lēmumi par tām pieņemti vienpersoniski, dienesta toreizējā direktora Edgara Labsvīra personā, radot korupcijas risku, atlase netika dokumentēta. Vienošanās mutvārdos, telefoniski, lietotnē "WhatsApp" un tamlīdzīgi.

Ar audita metodēm neesot bijis iespējams gūt pārliecību, ka pretendentu izvēle bijusi atbilstoša izvirzītajiem kritērijiem – piegādes ātrums, cena, kvalitāte un citi.

"Tas, protams, bija ļoti sarežģīts laiks, tādu gatavo recepšu nebija. Ir pieļautas, mūsuprāt, nepareizas lietas, bet būtisks ir arī jautājums, kāds būs rezultāts ekonomisko noziegumu apkarošanas daļā – vai šeit bija ne tikai risks, bet jau koruptīvas darbības," norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Toreizējais Veselības dienesta vadītājs jau bija lēmis amatu atstāt, bet tai skaitā to darīja, pēc viņa vārdiem, "emocionālā masku terora" dēļ. Tagad TV3 Ziņām viņš uzsver, ka, iegādājoties aizsarglīdzekļus, bija jārīkojas izlēmīgi un ātri – alternatīva būtu atstāt slimnīcas bez tiem. Labsvīrs cer, ka policija, kas lietu vētī jau ilgāku laiku, viesīs skaidrību pēc būtības.

"Protams, es noraidu jebkādas spekulācijas par negodprātīgu rīcību. Mums nav kauns par to, ko esam izdarījuši. Mērķis sasniegts, un krīze novērtēta, bet zināma kritika par procesuālām neatbilstībām nekāds pārsteigums, protams, nav," saka Labsvīrs.

Skarbāka savus izteikumos gan ir veselības ministre. "Acīmredzot ministriju civildienesta kolēģi un politiķi kopš marta līdz maijam ir bijuši citā realitātē nekā Valsts kontrole. Viss," lakoniska ir ministre.

Valsts kontrole sola turpināt rūpīgi uzraudzīt krīzes laika tēriņus.