Vāja peldētprasme, pārgalvība un risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem ūdenī. Rīgā, oficiāli atklājot peldsezonu, glābēji atgādināja par drošību ūdens tuvumā. Diemžēl noslīkušo statistika valstī gadu no gada ir dramatiska.
Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas, vienā no tām – Ķīpsalā. Atklājot peldsezonu, tika demonstrēta slīkstoša cilvēka glābšana. Pērn glābējiem šādi izdevās izglābt astoņu cilvēku dzīvības.
"Tas nav bieži, un tas ir ļoti labi, ka nav bieži, bet atkarībā no glābšanas stacijas un vietas, divas trīs reizes pa vasaru nākas to darīt, kad reāla situācija notiek," stāsta Rīgas pašvaldības policjas inspektors – glābējs Aleksandrs Ļisicins.
Glābēju darbam šovasar talkā nāks bezpilota lidaparāts, ko galvenokārt izmantos lielākajā peldvietā – Vecāķos, lai efektīvāk varētu pārraudzīt teju kilometru garo teritoriju un brīdināt pārgalvīgos peldētājus atgriezties drošībā.
"Dronam ir skaļrunis, aizlidojam, pasakām. Pasakām vēlreiz – ja cilvēks nesaprot, tad varam arī iekāpt laivā un aizbraukt un aci pret aci pateikt. Ir padomāts arī par mūsu drošību, ka mums nav jāpeld, nav jālec tagad laivā, varam aizlidot un visu pateikt, tas ir drošāk un tas ir ātrāk," stāsta inspektors-glābējs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Statistika ir skaudra – Latvijā katru gadu vidēji noslīkst 136 cilvēki. Tas nozīmē, ka aptuveni katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds bojā gājis cilvēks.
Vāja peldētprasme, pārgalvība un riska nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem ūdenī.
"Pamatā ir zemas peldētprasmes, un attiecīgi augsts pašnovērtējums, – es protu, es varu, es māku – lai gan tā reālā situācija atšķiras. Pārgalvība plus alkohols, šīm visām lietām kopā saliekoties veidojas šīs te nelaimes, tā ir likumsakarības ķēdīte, kuras galā ir nelaime," skaidro Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes priekšnieks Jānis Skrims.
"Glābējs nav aukle" – vecāki tiek mudināti ar savām atvasēm katru reizi pirms došanās uz peldvietu, pārrunāt drošību ūdens tuvumā, kā arī vienoties par konkrētu tikšanās vietu, noklīšanas gadījumā. Diemžēl katru gadu pludmales patruļai nākas meklēt pazudušus bērnus, jo vecāki viņus atstājuši bez uzraudzības.
"Līdz ko pazūd peldvietā bērns, tā viss resurss tiek novirzīts uz šī te bērna meklēšanu, un tas rada iespēju, ka glābējs var kaut ko nepamanīt šinī brīdī. Lielākoties bērni tiek atrasti ne ūdens daļā, bet viņi ir noklīduši, nomaldījušies, sastresojušies par to, ka ir pazaudēti vecāki," teic Drošības uz ūdens pārvaldes priekšnieks.
Vairākās Rīgas peldvietās, tostarp Ķīpsalā, šosezon uzlabota vides pieejamība, lai cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, būtu iespējams iekļūt labiekārtotajā atpūtas zonā.
"Piemēram, garākas laipas, laipas, kas beidzas ar skatu platformu laukumu, kur var apgriezties. Ir atsevišķās vietās jau ir uzstādītas pārģērbšanās kabīnes cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, tās kabīnes ir platākas, un tur var brīvi iebraukt iekšā ar ratiņkrēslu," norāda
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Veselības inspekcijas veiktās pārbaudes liecina, ka ūdens kvalitāte oficiālajās peldvietās Rīgā ir laba, un tajās droši var veldzēties.
