Kopš valsts neatkarības atgūšanas Latgale Saeimā zaudējusi 7, bet Rīga ieguvusi 12 vietas

Latvijā ir izveidoti pieci vēlēšanu apgabali: Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes. Pirms katrām Saeimas vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

Cik vēlētāju – tik deputātu

Ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Tātad, līdz ar iedzīvotāju skaita sarukumu kādā no vēlēšanu apgabaliem, samazinās arī šī apgabala pārstāvniecība Saeimā.

Saeimas deputātu krēslu skaitu aprēķinā izmanto Fizisko personu reģistra datus četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Līdz ar to vēlēšanu apgabalu vietu skaits 14.Saeimā tika rēķināts pēc 2022.gada 1.jūnija datiem.

Būtiska nianse – ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaitu pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņu emigrācija uz ārvalstīm vairo tieši galvaspilsētas apgabalā ievēlamo deputātu skaitu, bet atņem vietas Saeimā tiem vēlēšanu apgabaliem, kur bijusi viņu agrākā dzīvesvieta (ja vien tā nav bijusi Rīga).

Saeimā visvairāk vietu Rīgai

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas šovasar pieņemto lēmumu, 14.Saeimā Rīgas vēlēšanu apgabalam ticis rekordaugsts vietu skaits – 36. Kopš 5.Saeimas, kas tika ievēlēta 1993.gadā, tas ir par 12 parlamenta krēsliem vairāk.

Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalam, kurš ar katrām vēlēšanām pakāpeniski zaudē vietas parlamentā, 14.Saeimā atvēlētas vairs tikai 13 vietas, kamēr 5.Saeimā Latgali pārstāvēja 20 deputāti.

Pastāvīgu pārstāvniecības samazinājumu Saeimā piedzīvo arī Kurzemes un Zemgales vēlēšanu apgabali. Taču tas nav tik būtisks kā Latgalei. 14.Saeimā Zemgalei būs 13 deputātu vietas, kas, salīdzinot ar 5.Saeimu, ir par 3 vietām mazāk. Bet Kurzemei ir par 2 Saeimas krēsliem mazāk – 14.Saeimā tai aprēķinātas parlamentāriešu 12 vietas.

Stabili noturīgās pozīcijās ir Vidzemes vēlēšanu apgabals, no kura 14.Saeimā tiks ievēlēti 26 deputāti. Tas ir tikpat, cik vidzemnieku bija 5.Saeimā.