Līdz ar valdības veidošanas sarunu izgāšanos vairs nav iespēju šogad pieņemt nākamo valsts budžetu

Saskaņā ar FM aprēķiniem, lai kā ierasts nākamā gada valsts budžets pieņemtu  laikus,  Jaunās valdības finanšu ministram Saeimā to būtu jāiesniedz, vēlākais, 20 novembrī. Taču  līdz ar Jāņa Bordāna organizēto valdības sarunu izgāšanos,  zudušas  cerības ka tas notiks šogad.

"Ir skaidrs, ka tas nevarēs notikt, jo budžetu iesniedz jaunā valdībā. Tātad šo ceļu, kas būtu saprotamāks, vienkāršāks un aprobēts, mēs nevarēsim iet," pauž Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Līdz ar  valsts jauno gadu sāks ar iepriekšējā gada budžetu. Tā sauktais tehniskais budžets nozīmē, ka katru mēnesi tiks finansēta 12 daļa no šī gada tēriņiem. Turklāt  finansējumu saņems tikai tās jomas, kas apstiprinātas daudzgadu budžetā.  Savukārt tādiem politiskiem solījumiem, kā mediķu algu pieaugums par 20 procentiem, nauda nebūs pieejama.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) gan uzsver, ka problēmu loks  daudz plašāks, jo ir daudz prioritāšu,  kurām bez jaunā  budžeta, nauda vecajā nav paredzēta: "Jau šobrīd veicot analīzi, ir redzams, ka ir vairāki problēmjautājumi. Piemēram, Valsts prezidentam tad nebūtu algas vispār, pašvaldību kompensācijas nebūtu pareizas, ņemot vērā, ka stājas spēkā nodokļu reforma. Tad vēl pedagogu algu pielikums nebūtu pirmajos mēnešos nodrošināts."

Tāpat janvārī līdzekļu pietrūktu šogad pielemto pensiju indeksāciju izmaksai  un divu Satversmes tiesa sprieduma izpildei,  kas paredz tiesu sistēmas darbinieku algu celšanu un ārstu virsstundu apmaksu no nākamā gada. Par satraucošo situāciju, Finanšu ministrija informējusi Saeimu un gatavo ziņojumu valdībai, kurā piedāvās trīs risinājumus.

"Viens variants ir atstāt visu kā paredz  šobrīd spēkā esošais regulējums. Otrs priekšlikums, kas arī būtu prātīgs, ir ņemt vērā nevis 1/12 daļu no šī gada budžeta, bet no vidēja termiņa budžeta. Tad pedagogu atalgojums, kas ir paredzēts vidēja termiņa budžetā ar pieaugumu, būtu atrisināts," pauž ministre.

Savukārt trešais priekšlikums ir Saeimai izstrādāt īpašu likumu, kurā tiktu atrisināti minētie problēmjautājumi.  Vienlaikus Reizniece-Ozola uzsver, lai kādu no  priekšlikumiem apstiprinātu, jaunajai Saeimas jābūt rīcībspējīgai. Šobrīd tā tāda neesot, nav pat izveidotas komisijas. Mūrniece atzīst, ka atlikt to veidošanu,  bijis kļūdains lēmums, kurš nākamnedēļ tiks labots. 20. novembri Saeima lems par komisiju sastāviem.

Viena no komisijām, kas ir atslēgas komisija, ir budžeta komisija, kurai ir jāsāk strādāt un jāsāk domāt, ko darīt ar valsts budžetu nākamajam gadam.

Tikmēr Saeimā ievēlēties politiķi vairās solīt, ka  janvārī algu pielikumi tiks izmaksāti.  Tikšot darīts viss, lai  problēmas ar  valdības sabiedrība neizjustu.

"Es arī šo nezinu, jo mums nav nedz komisijas, nedz lēmumi, bet patstāvīgā valdība ir vecā valdība. Līdz ar to atbildība šobrīd ir jāprasa no šiem politiķiem, kas ir pašreizējā valdībā."

"Kas būs atkarīgs no mums, mēs to izdarīsim triecientempā. Es, protams, nevaru atbildēt par citām partijām."

Līdz 1. janvārim vēl daudz laika un es ļoti ceru, ka pa to laiku mums būs vienošanas par valdību un atteicīgi būs vieglāk risināt šos jautājumus.

Neskaidrā situācijā šobrīd atrodas arī tūkstošiem pacientu, kuriem  jaunievēlētās partijas solīja nepieļaut, ka nākamgad stājas spēka veselības aprūpes reforma. Tā paredz ieviest dalīto  veselības pakalpojumu grozu, kas  daļai pacientu liegs pilnu pieeju  valsts apmaksātai medicīnai.