Monitoringā secināts, ka ārvalstis 13. Saeimas vēlēšanas masveidīgi ietekmēt nav centušās
Vēlēšanu rezultātus var mēģināt ietekmēt daudzi spēki, piemēram, nedraudzīgas valstis, tomēr kopumā 13. Saeimas vēlēšanas no slēptās ietekmes esot izvairījušās, tā secina eksperti no domnīcas "Providus".
Piektdien, 14.decembrī, īpašā konferencē publiskots arī pētījums par to, kas visvairāk ietekmē vēlētāju izvēli. Izrādās tā joprojām ir televīzija.
13. Saeimas vēlēšanas izcēlušās ar to, ka sociālie tīkli kļuvuši par politiķu reklāmas kampaņu centrālo daļu. Piemēram, populārākajā tīklā "Facebook" politiskās reklāmas bija pamanījis katrs otrais lietotājs. Tomēr ietekmes ziņā tie joprojām nelīdzinās politisko mediju karalim – televīzijai. Tajā informāciju par vēlēšanām smeļas 76% iedzīvotāju.
Interneta ziņu portāli strauji tuvojas, bet joprojām televīziju tie nav apsteiguši. Un drukāto presi lasa jau mazāk nekā 10% no visiem jauniešiem.
Kažoka gan brīdināja, ka šajās Saeimas vēlēšanās starp partijām bijusi neierasti liela konkurence, kas apgrūtinājis iespējas manipulēt ar vēlētājiem. Tomēr nav garantiju, ka citās vēlēšanās partijas tikpat aktīvi konkurēs savā starpā.
"Ir diezgan viegli pie zemas konkurences kādu no partijām diskreditēt tā, ka vēlētājs ne tikai nenobalso par attiecīgo partiju, bet vispār neaiziet uz vēlēšanām. Nu, mēs redzējām par krieviski runājošajiem – ir vienkārši daļa vēlētāju, kas vairāk nesaskata vēlēšanās jēgu," norāda Kažoka.
Pret Latviju nedraudzīgi noskaņotajos Krievijas medijos šīs Saeimas vēlēšanas neesot kļuvušas par atsevišķu, īpaši izceltu tēmu.
Ietekmēšana tomēr notiek, nebija tā, ka mēs dzīvojam pilnīgi skaidrā vidē. Tā atspoguļojās atsevišķi izvēlētu partiju nostāju atspoguļošanā, gan paralēli informatīvajā plūsmā par Latviju, ka neattiecas tikai uz vēlēšanām.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka liels drauds slēptai ietekmei pār vēlētājiem esot šķietami nevainīgas joku lapas sociālajos tīklos. Tās paslepšus izmanto aģitācijai, piemēram, izplatot negatīvus jokus par konkrētiem politiķiem un citus saudzējot. Pārbaudes vēl turpinās, jau tagad varot droši teikt, ka ir nesakritības starp partiju oficiāli deklarētajiem un reālajiem izdevumiem. Tas konstatēts, pateicoties "Facebook" pretimnākšanai.
Mēs paņēmām konkrētos kontus, ko mēs monitorējām, un "Facebook" mums atsūtīja atpakaļ, vai tā ir apmaksāta reklāma un par kādu summu.
Žurnāliste Inga Spriņģe, kuras pārstāvētais centrs "Re:Baltica" pirmsvēlēšanu periodā veica pats savu reklāmas monitoringu, gan aizrādīja, ka viss nav tik rožaini. "Facebook", bailēs no savam biznesam neizdevīgiem likuma grozījumiem, tagad esot gatavs dalīties ar informāciju par apmaksātām reklāmām ar valsts iestādēm. Tomēr gadījumos, kad reklāma ir slēpta, sociālais tīkls nebūt neesot tik atsaucīgs.
"Šīm lapām būtu jābūt norādītam, kas ir administrators vai lapas veidotāji. Ja mums ir kompānijas, mēs varam Uzņēmumu reģistrā pārbaudīt, kas ir kompāniju īpašnieki. Ar ko, piemēram, "Facebook" lapa atšķiras no uzņēmuma. Mums ir tiesības zināt, kas šo lapu veido un kas aiz tās stāv," norādīja Spriņģe.
Jāpiemin arī cits interesants faktors, kas konstatēts pētījumā – ja balsošana būtu obligāta, vislielākie ieguvēji no tā būtu bijuši "Saskaņa", "KPV LV" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jo tieši šo partiju atbalstītāji visvairāk noslinkojuši iešanu pie urnām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
