Muižniece: "Konservatīvie" plāno atkal startēt nākamajās vēlēšanās pēc četriem gadiem
Partijai "Konservatīvie" 14. Saeimas vēlēšanu rezultāts ir zaudējums, bet partija plāno atgūties, pārkārtoties un startēt atkal nākamajās vēlēšanās pēc četriem gadiem, intervijā "900 sekundēm" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie").
Viņa teica, ka partijas valdes sēdē pirmdien, 4. oktobrī, pārrunāti, viņasprāt, vairāki apsvērumi, tostarp analizēta partijas priekšvēlēšanu kampaņa, – kas ir bijis veiksmīgi, bet kur vairāk vajadzēja likt citus apstākļus. Tāpat Muižniece norādīja, ka "Konservatīvie" bija viena no valdības partijām ar pasmagu portfeli – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir bijusi sabiedrības redzeslokā ar pretrunīgiem jautājumiem, kas varētu būt arī ietekmējis tās rezultātus vēlēšanās.
"Politikā kopumā jau iepriekš esam piedzīvojuši dažādus brīžus – atlaišanu, jaunus spēkus, gaidas par citādu politiku, atkal jaunos. Vēlēšanu rezultāts mums ir zaudējums, esam vēlēšanas zaudējuši, bet līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir trīs, četri gadi, lai pārkārtotos un atgūtos, un startētu atkal nākamajās vēlēšanās, ko darīsim."
Komentējot potenciālo koalīciju, kas varētu sastāvēt no trim partijām, viņa teica, ka 54 mandāti ir izaicinoši, bet nav iespējami. Tas paģēr stipru disciplīnu. "Lēmums [par triju vai četru partiju koalīciju] ir jāpieņem nominētajam Ministru prezidentam un pārējiem, bet ideoloģiski ļoti pretējiem spēkiem ir grūti sastrādāties, tas būs kārtējais premjera izaicinājums," neslēpa viedokli Muižniece.
Viņa kopumā savu darbu izglītības un zinātnes ministres amatā vērtē labi, norādot, ka nenoliedzami ir bijušas neveiksmes, katrs ar tām saskaras, tas ir normāli. Taču pozitīvi viņa vērtē, ka, uzsākot darbu amatā, viņai izdevās pārliecināt kolēģus, ka mācībām ir jānotiek klātienē, arī tagad runu par skolu slēgšanu nav. Tāpat otrais, kas nāca prātā, ir jaunā izglītības modeļa ieviešana – veiksmīgi novērsts potenciālais pedagogu streiks, vienojoties ar arodbiedrību. Pieņemta pāreja uz pilnīgu izglītību latviešu valodā.
Muižniece pauda cerību, ka viņas laikā iesāktās reformas, piemēram, "Skola 2030", viņas pēctecis turpinās un tās tiks pabeigtas. Muižnieces ieskatā, tās apturēt un sākt kaut ko pilnīgi jaunu būtu neprāts. Viņa cer, ka amatā sekos pēctecība.
Starp viņas turpmākajiem uzdevumiem, kamēr vēl ir ministres amatā, ir bēgļu izglītība. Pirmdien plānots tikties ar kolēģiem un pārrunāt šajā ziņā "degošākās" lietas, taču kopumā jaunas, būtiskas reformas netiks veiktas. "Iepazīsimies ar darba grupas ziņojumu par mācību gada ilgumu, kas būs mantojums nākamajam ministram," viņa sacīja.
Taujāta, ko darīs, atstājot izglītības un zinātnes ministres amatu, viņa teica, ka ir ļoti daudz darāmā organizācijā, neizslēdz arī darbu atgriezties izglītības sistēmā. Patlaban Muižniecei neesot sarunu par pievienošanos citam politiskajam spēkam, tāpēc nevar atbildēt uz "900 sekunžu" jautājumu, vai to darītu, ja viņu uzrunātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
