Pilsoņu līdzdalība rūk ar katrām vēlēšanām: vai tuvojamies kritiskam punktam?

Kopš 1922.gada Latvijas Republikas pilsoņiem bijusi iespēja izraudzīties pavisam 13 Saeimas sastāvus. Šādu iespēju būtu bijis krietni vairāk, ja valsts pastāvēšanu nebūtu pārtraukuši 50 PSRS okupācijas gadi. Padomju gados sabiedrība formāli vēlēja Augstāko padomi, taču vēlēšanu process bija farss ar mērķi imitēt okupācijas režīma demokrātiju.

Divas Saeimas vēlēšanas Latvijas pilsoņiem tika "nozagtas" vēl līdz valsts okupācijai. Parlamenta vēlēšanu ciklu pārtrauca tā laika premjerministra Kārļa Ulmaņa 1934.gada sarīkotais apvērsums, kad tika atlaista Saeima, apturēta Satversmes darbība, reorganizēta valdība un noteikts karastāvoklis.

Atskatoties uz Latvijas vēlētāju aktivitātes vēsturi, jāatzīmē, ka visaugstākā pilsoņu līdzdalība balsošanā bijusi divās vēlēšanās – vēlot 1.Saeimu 1922.gadā un 5.Saeimu 1993.gadā. Abās reizēs savas balsstiesības izmantoja vairāk nekā 80% pilsoņu.

Un abas minētās reizes Saeimas vēlēšanas norisinājās īpašā vēsturiskā kontekstā – 1922.gadā tās bija pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Latvijas Republikas dibināšanas, 1993.gadā tās bija pirmās Saeimas vēlēšanas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pēc PSRS okupācijas.

Ar katrām Saeimas vēlēšanām, kas notikušas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, pilsoņu aktivitāte aizvien samazinājusies. Statistiski piedzīvotais kritums ir no 88,4% balsstiesīgo pilsoņu līdzdalības 5.Saeimas vēlēšanās 1993.gadā līdz 54,6% pilsoņu balsošanas 13.Saeimas vēlēšanās 2018.gadā.

Jāpiebilst, ka vēlētāju aktivitāte Latvijas reģionos atšķiras. Piemēram, vairāk nekā puse (56,6% Latgales vēlētāju) nepiedalījās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Tas ir viszemākais vēlētāju aktivitātes līmenis valstī. Turpretī aktīvākie savu vēlēšanu tiesību izmantotāji bijuši vidzemnieki – 13.Saeimas vēlēšanās šajā apgabalā nobalsoja 60,98% balsstiesīgo.

Prognoze: tiks sasniegts vēsturiski zemākais punkts

"Tv3.lv" aptaujātie politologi prognozē, ka gaidāmajās 14.Saeimas vēlēšanās pilsoņu līdzdalība turpinās kristies, noslīdot līdz vēsturiski zemākajam punktam – zem 50% atzīmes. Eksperti arī ir vienisprātis par to, ka lielā mērā šo kritumu veicinās tieši krievvalodīgie vēlētāji, kam trūkstot motivācijas balsot.

Politologs Filips Rajevskis prognozē, ka gaidāmajās vēlēšanās nobalsos mazāk nekā puse balsstiesīgo pilsoņu, balsta savos vērojumos par noskaņojumu sabiedrībā. "Es braukāju pa Latviju un tiekos ar cilvēkiem, un pagaidām es nejūtu sabiedrībā to spriedzi un motivāciju iet uz vēlēšanām."

"Ja runājam par latviešu vēlētāju, te tāpat kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt," vērtē politoloģe Ilga Kreituse. "Kā viens otrs saka: ja nebūs jārok kartupeļi vai nebūs jāiet baravikās, tad nobalsos. Lai cik tas nožēlojami nebūtu, šādi faktori arī iespaido mūsu vēlētāju aktivitāti, lai gan ir arī iespēja nobalsot pirms tam".

Viņasprāt, latviešu līdzdalību vēlēšanās šoreiz lielā mērā noteiks tas, kā tiks risināta energokrīze un kā solītie pabalsti nonāks līdz vēlētājiem. "Ja nebūs skaidrības, kas mūs tālāk šajā jomā sagaida, tad daudzi teiks – kāda jēga man iet balsot," uzsver Kreituse. Viņa prognozē, ka vēlētāju aktivitāte var samazināties līdz 45% balsstiesīgo pilsoņu līdzdalības

Maina nosaukumus un partnerus

"Galvenais vēlētāju aktivitātes krišanās iemesls ir tas, ka cilvēki zaudē ticību, ka politiskie spēki, kuri mēģina iegūt vietas parlamentā, nenesīs izmaiņas vai uzlabojumus esošajā situācijā. Un par to, ka šī situācija ir diezgan kritiska, liecina mūsu priekšpēdējā vieta gandrīz visos parametros Eiropas Savienībā," vērtē Kreituse.

Viņa arī norāda uz nestabilo partiju sistēmu, minot piemēru, ka no 12.Saeimā startējošām partijām uz 14.Saeimu ar tādu pašu nosaukumu vairs saglabājušās tikai trīs.

"Partijas nepiesaistās pie sava nosaukuma, pie savām koalīcijām un savienībām. Visu laiku maina nosaukumus un partnerus. Un cilvēkiem nav ticības, ka pašu partiju nestabilā situācijā kaut kas var mainīties. Tas vairo pesimismu par to, ka nekas nemainīsies," spriež politoloģe.

Analizējot vēlētāku līdzdalības kritumu, Kreituse arī atzīmē sajūtu, ka pēc ievēlēšanas deputātu vairs nevar ietekmēt, sodīt vai atsaukt par to, ka netiek pildīti iepriekš dotie solījumi. "Līdz ar to cilvēki zaudē ticību un tāpēc krītas vēlēšanu aktivitāte. Un tā ir diezgan liela sabiedrības krīze Latvijā."

Līkni velk uz leju krievvalodīgais vēlētājs

"Mana hipotēze ir, ka vislielākais vēlētāju kritums ir segmentā – krievvalodīgais vēlētājs," spriež Rajevskis. Viņš piemin "Saskaņu", kurai pēdējos gados absolūtos skaitļos samazinās saņemto vēlētāju balsu skaits.

"Balsu skaits šim politiskajam spēkam ir sarucis līdz ar visu pārējo vēlētāju līdzdalības kritumu. Un nevar teikt, ka "Saskaņas" vēlētāji  būtu migrējuši pie kādām citām politiskām partijām. Šis elektorāts vienkārši ir vīlies, jo viņi neko nevar izdarīt un panākt, un viņi vienkārši atmet ar roku vēlēšanām," spriež politologs.

"Savukārt latviešu vēlētāju daļā nav tāda pieauguma, kas kompensētu aktīvo vēlētāju kritumu krievvalodīgo pusē. Tāpēc tā līdzdalība vēlēšanās aizvien slīd uz leju," uzskata Rajevskis.

Saeimu var ievēlēt arī pieci pilsoņi

Jo zemāka vēlētāju līdzdalība vēlēšanās, jo tas dod lielākas iespējas populistiskām partijām nonākt parlamentā, – skaidro Kreituse.

"Saskaņā ar Latvijas vēlēšanu likuma teorētiski mēs varam ievēlēt parlamentu arī ar piecām balsīm – katrā vēlēšanu apgabalā nobalso viens cilvēks un vēlēšanas ir notikušas. Mums nav vēlēšanu barjeras," atzīmē politoloģe.

Viņasprāt, Latvijai būtu jādomā par sliekšņa ieviešanu, nosakot pie kāda vēlētāju aktivitātes līmeņa vēlēšanas ir notikušas.

Ilga Kreituse

politoloģe

"Mums pietiek ar to, ka viens cilvēks ir atnācis, viņš ir paņēmis vēlēšanu biļetenu, viņš par to partiju ir nobalsojis, un tā partija ir ieguvusi visus mandātus, cik tajā vēlēšanu apgabalā ir."

Kreituse domā, ka šāds slieksnis kalpotu arī kā audzinošs faktors pilsoņiem, ka uz vēlēšanām pilsoņiem ir jāiet: "Tas palīdzētu veidot saprašanu, ka caur līdzdalību tu vari mēģināt kaut ko mainīt, nevis nepiedaloties.

"Nepiedaloties vēlēšanās, tu nevis nepiedalies un noliedz to, kas notiek, bet tu atdod savu balsi kaimiņam, kas varbūt aizies un balsos par to, kas tev absolūti nav pieņemams," uzsver politoloģe.

Kritiskais punkts

Kā atzīmē Rajevskis, zema līdzdalība parlamenta vēlēšanās no politiskā viedokļa var radīt krīzi situācijā, ja, piemēram, kāds spēks sāk balstīt savu politiku tēzē, ka Saeimai trūkst leģitimitātes un tā nepārstāv sabiedrības vairākumu. "Kad sabiedrība tam sāk piekrist, tai mirklī iestājas kritiskā robeža, kā rezultātā var iestāties konstitucionālā krīze," atzīmē politologs.

Rajevskis kā negatīvu piemēru min pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kur nobalsoja vien katrs trešais balsstiesīgais. "Tas ir ļoti bīstami," atzīmē eksperts, piebilstot, ka Saeima vēl pagaidām tikai tuvojas 50% vēlētāju līdzdalības atzīmei, kas vēl nav uzskatāms par kritisku līmeni.

Turpretī Kreituse salīdzina – ja Saeima var strādāt, ja piedalās vismaz 50 deputāti no 100, tas rada jautājumu: kā var ievēlēt Saeimu ar mazāku vēlētāju skaitu nekā 50% no tiem, kam būtu jābalso. "Šeit būtu zināma loģika, ka būtu jābūt vismaz pusei," vērtē politoloģe.

"Šāds vēlētāju aktivitātes kritums raida mums brīdinošu signālu. Tā jau vairs nav demokrātija, tas jau ir panīkums, kad šī sabiedrības pesimisma un neticības dēļ kļūst iespējams valstī daudz ko mainīt faktiski ar atsevišķu grupu diktātu," teic Kreituse.

Balsotājiem vajag šovu

Rajevska vērtējumā krīzes priekšnojautas gaidāmajās Saeimas vēlēšanās var nostrādāt divejādi – gan kā motivators doties uz vēlēšanām, gan kā demotivators.

Filips Rajevskis

politologs

"Enerģētikas krīze, inflācija, potenciālā ekonomikas pieauguma apstāšanās, ārējās drošības krīze, karš Ukrainā. Tas var gan motivēt cilvēkus aiziet uz vēlēšanām. Bet tas var arī nebūt kā motivators. Tas ir atkarīgs no tā, cik ļoti politiķi spēj mobilizēt vēlētāju un pastāsti par to, cik ļoti svarīgi minētajos apstākļos ir piedalīties vēlēšanās."

Komentējot, kā mudināt vēlētājus piedalīties balsošanā, Rajevskis uzsver aktīvas priekšvēlēšanu kampaņas un politiskās intrigas nozīmi, jo cilvēkiem patīkot izklaide un šovs. "Jo, kāpēc cilvēki piedalās Eirovīzijas balsojumā? Pirmkārt, tāpēc, ka viņiem vajag šovu. Otrkārt, viņiem ir vēlme to ietekmēt. Lai cik tas infantili neizklausoties, tas zināmā mērā pārnesās arī uz politiku."

"Ja politiskais spēks uzskata, ka tāpat jau tas vēlētājs atnāks un vēlēšanas notiks, tad tāpat pret to attiecas arī vēlētāji. Jo tā ir tāda interaktīva saspēle," skaidro politologs, norādot, ka politiskie spēki tagad ir ļoti atslābuši.

Kreituse nedomā, ka ģeopolitiskie apstākļi varētu mobilizēt vēlētāju. Viņasprāt, tas spēlētu lomu, ja vēlēšanas būtu notikušas martā. "Krīze joprojām ir, bet tā vairs nav tāda, lai cilvēki celtos un teiktu:  jā, es eju, es aizstāvu."

"Paskatieties, tikko kā ierunājās par obligāto karadienestu, cik daudz protestu atskanēja. No vienas puses, mēs esam lieli patrioti, dzimtenes aizstāvētāji, bet, kad jāmobilizējas un jādara, sākas protesti – protestē studenti, protestē mammas, ka dēliņam kaut kas notiks. Šis patriotisms ir vārdos. Vai tas pārvārtīsies arī darbos un mobilizēs, es šaubos," piebilst Kreituse.

Kam tas ir izdevīgi?

Kā rezumē Kreituse, pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem patiesībā ir izdevīgi – jo mazāk balsotāju, jo mazāk tiem vajag balsu, lai pārvarētu 5% barjeru. "Te ir tas apburtais loks, no kura vajadzētu izrauties. Bet ir jāatrodas ir vienam, kurš to pārraus."

"Jo vēlētāju aktivitāte ir augstāka, jo partijām vairāk jādomā un jāpiestrādā, lai nepieļautu klaju populistu ienākšanu parlamentā. Tad tām būtu nopietnāk jāpārdomā, kā tikt galā ar šādiem kandidātiem, kā viņus izkonkurēt. Un tā būtu ļoti laba pātaga tām partijām, kas ir ieslīgušas savā pašapmierinātībā."