Saeimas opozīcijas deputāts Dombrovskis ar domubiedriem dibinās jaunu politisko partiju

Pie Latvijas politiskā apvāršņa jauna partija. To iecerējis dibināt Saeimas opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ar domubiedriem.

Vjačeslavs Dombrovskis politiskajā arēnā nav nekāds jaunpienācējs un tajā darbojies gandrīz visu aizvadīto desmitgadi. Bijis reformu partijā, izglītības un zinātnes ministrs, ekonomikas ministrs, kandidējis arī no "Vienotības" saraksta. Aizvadītājās Saeimas vēlēšanās viņš bija "Saskaņas" Ministru prezidenta amata kandidāts.

Tomēr pēc domstarpībām ar partijas spici Dombrovska un "Saskaņas" ceļi pērn rudenī šķīrās. Jau tolaik viņš runāja par iespējamu jaunas partijas dibināšanu. Tagad šī politiskā iecere ieguvusi jau konkrētākas aprises – nodibināta biedrība "Republika 2030", kas tālāk jau pārtaps par partiju.

Dombrovskis stāsta, ka, pēc viņa domām, citas partijas netiek ar savu uzdevumu galā un viņš gatavs piedāvāt partiju, kas nekad Latvijas vēsturē nav bijusi. "Partiju, kas izvēlas nevis kādu šauru nišu, lai pretnostatītu tās vēlētājus citas nišas vēlētājiem, bet piedāvāt partiju, kas būtu balstīta tikai un vienīgā vīzijā," pauda deputāts.

Šī vīzija esot 20 gadu laikā Latviju padarīt par vienu no pasaules attīstītākajām valstīm, kā piemēru minot Zviedriju. Jaunā partija būšot centriska, bez sarkanajām līnijām pret citiem un konkrētas piesliešanās vai uzsvara uz kādu konkrētu ideoloģiju. Vīzijas pamatā esot uzņēmīga valsts, vienlīdzīgs partneris privātajam sektoram, ar ko kopā kaldināt stratēģiju šī grandiozā mērķa sasniegšanai.

Starp konkrētākām iecerēm minēta valsts pārvaldes un konstitucionālās uzbūves reforma – tautas vēlēts Valsts prezidents, viena mandāta vēlēšanu iecirkņi, ministru atbildības celšana.

Jauno biedrību dibinājuši 11 cilvēki, tostarp tādi, kuri kandidējuši no "Saskaņas" saraksta aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, piemēram, bijusī Izglītības ministrijas augsta ranga darbiniece Evija Papule, kādreizējais ierēdnis, politiķis un bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītājs Anrijs Matīss. Tāpat sarakstā ir kādreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs un "Rīgas namu pārvaldnieka" vadītājs Aleksandrs Antonovs, bijusī Valsts kancelejas direktore, tagad "Latvijas Gāzes" valdes locekle Elita Dreimane, arī kādreizējā Valsts datu inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa, bijušais laikraksta "Diena" galvenais redaktors Sergejs Ancupovs un citi.

Vairāki no topošās politiskās partijas dibinātājiem savus iepriekšējos amatus pametuši pēc lielākiem vai mazākiem skandāliem. Taču Dombrovskis uzsver, ka politiskais spējs spēj labāk neatkarīgi no agrāk pieļautajām kļūdām, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otro iespēju.

Partiju dibināt iecerēts augustā. Eksperti daudz nebijuša jaunajā veidojumā gan nesaskata.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens

"Pieteikums diez vai ir ārkārtīgi oriģināls. Ja mēģinām kaut kādu pozicionējumu atrast, tas ir kaut kur pa vidu "Saskaņu", "Reformu partiju" un "Vienotību". Tas varbūt arī nepārsteidz, ņemot vērā paša Dombrovska kunga politisko vēsturi."

"Viņš piesaka nopietnas ambīcijas pacīnīties par to elektorātu, kas ir aizgājis prom no "Saskaņas", kuru neapmierina "Krievu savienība" un kurš lēnā garā sāk migrēt uz latviešu partiju pusi," uzskata sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.

Dombrovska "Republika 2030", Alda Gobzema "Likums un Kārtība", par atgriešanos runā ar Ainars Šlesers. Nākamās Saeimas vēlēšanas solās būt bagātas ar politiskiem jaunveidojumiem, lai arī nevienu no minētajiem gluži par pirmziemnieku nekādā veidā nevarētu nosaukt.

"Ir pamats domāt, ka ir pietiekoši daudz vietas politiskajā spektrā, it īpaši, ņemot vērā ļoti zemos reitingus, kādi ir šobrīd ievēlētajām partijām Saeimā. (..) Tas rada kairinājumu jaunpienācējiem vai tiem, kuri grib atgriezties, ka šis ir tas brīdis, kad pacīnīties un varbūt "nokost" daļu no varas pīrāga," spriež Rajevskis.

"Nedomāju, ka tā jaunība vai jaunums pats par sevi kaut ko atrisinās. Domāju, ka daudziem vēlētājiem acu priekšā būs jauno partiju sniegums 13. Saeimā. Viedokļa reljefs tur jau izveidojies – vismaz par vienu otru partiju noteikti," tikmēr norāda Ikstens.

Nākamās Saeimas vēlēšanas pēc pusotra gada -2022.gada rudenī.

Lasi vēl:

• Ameriks aicina GKR biedrus meklēt sadarbības partnerus, lai startētu Saeimas vēlēšanās
• Jaunups aicina jau tagad AP domāt par "premjera amata latiņas" sasniegšanu 2022.gada Saeimas vēlēšanās
• Saeimas vēlēšanās no 2022. gada varēs balsot ar eID karti
• Katra vēlētāja balss Saeimas vēlēšanās valstij turpmāk izmaksās sešas reizes dārgāk