Veselības aprūpe, demogrāfija un pensijas. Ko sola partijas savās programmās?

"LNT Top 10" pētīja, ko partijas savās programmās sarakstījušas par veselību, sociālo palīdzību un demogrāfiju? Un cik daudz no politiķu redzējuma par piena upēm ķīseļa krastos ir nopietni un vērā ņemami?

Veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanas dēļ, veselības aprūpe tagad ir īpaši aktuāls temats. Un tam uzmanību veltījušas arī tās astoņas partijas, kuras saskaņā ar pētījumu aģentūras SKDS aptauju ir vispopulārākās. Izņēmums ir Nacionālā apvienība, kuras 4000 zīmju programmā veselības aprūpe vispār nav minēta.

Tas nepatīkami pārsteidzis Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības katedras vadītāju, profesoru Ģirtu Briģi: "Tas manās acīs jau ir pirmais rādītājs. Lai arī, protams, ir ļoti ierobežotas iespējas īsā programmā kaut ko pateikt. Bet, ja partija vispār nepiemin veselību, kas ir cilvēkiem viena no vissvarīgākajām jomām, tas ir rādītājs jau pats par sevi."

Savukārt pārējās septiņas populārākās partijas izlīdzējušās, lielākoties, ar vispārīgiem solījumiem. Zaļo un zemnieku savienība, kuras pārziņā ir Veselības ministrija, apņēmusies turpināt reformas veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visiem Latvijas iedzīvotājiem.

"Jaunā Vienotība" sola kvalitatīvu, pieejamu veselības aprūpi visā Latvijā. Reģionu apvienība iestājas par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību reģionos. "KPV LV" sola valstisku atbalstu ģimenes ārstiem, kuri nodrošina pieejamu un savlaicīgu veselības aprūpi un slimību profilaksi.

Jaunā konservatīvā partija ir par finansiālu atbalstu prioritāri efektīvas primārās aprūpes, kā arī profilaktiskā darba ar riska grupām nodrošināšanai.

To visu lasot, vīlusies ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena. Programmās paustā attieksme pret cilvēka veselību, viņasprāt, ir bezatbildīga: "Ko es gribētu redzēt tajās programmās, pirmkārt, kādi būs tie soļi, jo šobrīd mums ir jāsaglābj tās atliekas no sistēmas. Mums šobrīd faktiski ir sagrauta veselības aprūpes sistēma. Un šobrīd pacienta iespēja ārstēties ir ļoti saistīta ar viņa veiksmi – vai viņš tiešām satiks nenogurušu ārstu, vai tajā brīdī, kad viņam būs nepieciešama palīdzība nebūs vēl pieci citi tādi paši pacienti, kuriem tā viena ļoti labā medmāsa skraida un dara visu, kas darāms, vai būs salūzusi iekārta Stradiņa slimnīcā tad, kad vajadzēs staru terapiju vai nebūs salūzusi."

Viņa arī šaubās par politiķu kompetenci. Kā piemēru Olsena min "Saskaņas" solījumu izveidot iedzīvotājiem un mediķiem saprotamu veselības aprūpes sistēmu: "Nu, kādas blēņas? Kādu saprotamu? Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt, pirmkārt, izveidotai gan ekonomiski, gan citādi resursu ziņā pamatotai."

Turpretī abi eksperti atzinīgi novērtē apvienības "Attīstībai/Par!" programmā ierakstīto apņemšanos atcelt veselības aprūpes ierobežošanas likumu, jo šobrīd īstenoto veselības obligātās apdrošināšanas reformu viņi uzskata par kļūdu, kas nākamā sasaukuma politiķiem ir jālabo.

"Mēs esam samazinājuši pieejamību. Mēs esam dalījuši iedzīvotājus grupās pēc ekonomiskiem parametriem, pēc nodokļu maksāšanas. Citiem vārdiem – par nodokļu nemaksāšanu mēs grasāmies sodīt ar nāvessodu, pārspīlējot drusciņ var teikt," saka Briģis.

Vairākas partijas uzskata, ka tās spēs mazināt rindas un pacientu līdzmaksājumus, bet nepasaka, kā to panāks. Četras no astoņām partijām sola, ka, tām nākot pie varas, lētākas kļūs zāles. Eksperti apsveic šo apņemšanos, bet skeptiski vērtē tās īstenošanu.

"Protams, ietekmēt tirgu var. Var mēģināt ietekmēt. Bet, tas, protams, ir ļoti, ļoti sarežģīts process," norāda Briģis. Savukārt pretrunīgi tiek vērtēts Jaunās konservatīvās partijas solījums, ka ārstu alga būs vismaz 1700 eiro "uz rokas", bet māsiņas saņems vismaz 800 eiro. "Viņi nezina, kāda ir Latvijas realitāte. Šobrīd privātās ārstniecības iestādes jau cīnās par medicīnas māsām par algu 1000 eiro "uz rokas"," pauž Olsena.

"Vai valsts spēs to izdarīt, izpildīt šo solījumu? Kas būs finanšu avoti? Vai valstī tiešām ne tikai vārdos, bet arī budžetā veselība būs prioritāte?" vaicā Briģis.

Ar vairāksolīšanu izceļas "Saskaņa". Tā sola palielināt veselības aprūpes finansējumu ilgtermiņā līdz 7% no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē izdevumus dubultot un palielināt par vismaz miljardu eiro. Bet noklusēts tiek, kā to sasniegt, saka finanšu eksperts Ģirts Rungainis: "Faktiski, "Saskaņa" saka to, ka ir agresīvi jāceļ nodokļi, jāpalielina nodokļu iekasējamība pret kopproduktu. Ir viegli pasolīt izdevumu pusē. Ir grūti iegūt ieņēmumu pusē, un izdarīt to sabalansētā veidā."

Krietni mazāk uzmanības partijas veltījušas vēl vienai aktualitātei – demogrāfijai. Šajā ziņā atzinīgi tiek novērtētas tās partijas, kas sola paplašināt mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. Piemēram, Nacionālā apvienība atbalstu sola ne tikai īpašuma iegādei, bet arī remontam un labiekārtošanai.

Tiesa gan Ģirts Rungainis vienlaikus vērš uzmanību arī uz viņaprāt iespējamajiem riskiem: "Kā to izdara? Ja tā pārvēršas par kārtējo barotni politiķiem pietuvinātiem uzņēmējiem un par valsts līdzekļu izsaimniekošanu, kā to Nacionālā apvienība faktiski ir izdarījusi, piemēram, ar tiem pašiem maksātnespējas administratoriem un radījusi milzīgus zaudējumus valstij – vairāk nekā 700 miljonus. Ja tas netiek izdarīts nepareizā veidā, principā – jā."

Un veiksme tiek novēlēta Jaunajai konservatīvai partijai, kas iecerējusi ģimenes valsts pabalstu gandrīz pieckāršot, par pirmo bērnu maksājot 50-it eiro mēnesī, par otro simt eiro, par trešo un katru nākamo bērnu – 150 eiro mēnesī.

"Man bail domāt, ka tas būs grūti sasniedzams. Bet ir labi, ka ir šī labā griba kaut ko šajā lietā darīt," pauž demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņa vērtējumam pievienojas arī Rungainis: "Ir skaidrs, ka šīm ģimenēm, jauniem cilvēkiem, kas atrodas vislabākajā auglības vecumā un grib laist bērnus pasaulē, viņiem ir jāpalīdz. Skaidrs, ka arī šī nauda kaut kur ir jāatrod, bet šī ir nauda, uz kuras atrašanu lielā mērā balstās Latvijas nākotne, vai tā ir vai nav.

"Saskaņa" sola lielākus pabalstus otrajam bērnam un bezmaksas starppilsētu transportu gan skolēniem līdz 12. klasei, gan pensionāriem. Par šo solījumu skarbi izsakās Ilmārs Mežs: "Nav man ticība, ka "Saskaņa", kas tur 5000 rīdzinieku ģimeņu visus savus deviņus valdīšanas gadus ar nepieejamu bērnudārzu, neizdarīt to lielo mājasdarbu un solīt kaut ko vairāk, tas ir vienkārši divkosīgi, manuprāt."

Programmās nav aizmirsts par pensionāriem. Ir partijas, kuras iestājas par iespēju pensiju mantot, citas sola palielināt minimālo un vidējo pensiju. Bet vairākas partijas vieno apņemšanās vairot pensionāru ienākumus, ceļot pensiju neapliekamo minimumu, kas tagad ir 250-it eiro.

Konkrētu apmēru minējusi Reģionu apvienība. Tās ieskatā pensijas nebūtu jāapliek ar ienākuma nodokli līdz minimālās algas apmēram, kas ir 430 eiro. Un Jaunā konservatīvā partija ar nodokli sola neaplikt pensijas līdz 500 eiro. Ģirts Rungainis saka – daudziem pensionāriem tas būtu jūtams atbalsts, ja vien valstij pietiek naudas: "Jautājums ir vienkārši, kā valsts to var nofinansēt, var atļauties."

Taču arī par pensijām partiju programmās lasāmi nekonkrēti solījumi. Piemēram, ZZS ir gatava izstrādāt pasākumus pakāpeniskai pensijas palielināšanai personām ar lielu darba stāžu. "Jaunā vienotība" sola pārrēķināt pabalstus, pensijas cilvēkiem ar invaliditāti. Bet "Saskaņa" raksta, ka adekvātas pensijas ir valsts morālais pamats.