Veselības aprūpes nozare apņemas sākt karu pret ēnu ekonomiku

Pārkāpti arī medikamentu aprites noteikumi. Pelēkajā zonā joprojām ir arī pacienti, kas turpina padomju laiku ieradumus – dažādi "pateikties" ārstiem. Veselības nozare apņēmusies nelikumības izskaust.

Apņemšanās ēnu ekonomiku un korupciju medicīnas nozarē izskaust pēc vairāku mēnešu garām diskusijām šodien rezultējās ar memoranda parakstīšanu. Kopumā deviņas institūcijas vienojušās par veicamajiem uzdevumiem turpmākajos gados, kas paredz informācijas apmaiņu ātrākai nelikumību atklāšanai.

"Iniciācija sākotnēji bija no privāto darba devēju asociācijas, ņemot vērā, ka privātajā sektorā viņi vairāk izjuta konkurences kropļošanu, kad atsevišķi uzņēmumi, iespējams, neveic pilnas nodokļu nomaksas. Es teiktu, ka tas ir viss spektrs, ne velti te piedalās arī lielo slimnīcu asociācija, jo tāpat arī valsts pakalpojumu sniedzēji dažkārt var nezināt, kas notiek viņu mājās iekšā," pauž veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

"Tas ir, sākot no ārstniecības procesa, mēs saņemam diezgan daudz iesniegumu par to, ka ārstniecībā cilvēkam ir iestājušās kādas sekas un ir aizdomas par aizdomīgu vai nepamatotu ārstēšanu, tālāk ir jautājums, kas saistīts ar medikamentu apriti," norāda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viena no izplatītākajām nelikumībām medicīnas jomā ir līdzīga kā mazumtirdzniecībā – čeku nedošana – proti, par pacientam netiek izsniegti maksājumu dokumenti. Tāpat nereti tiek pieprasīti lielāki pacientu līdzmaksājumi, nekā tiem būtu jāmaksā.

Pelēkā zona veselības iespējama, lielā mērā pateicoties arī pacientiem, kas pārlieku paļaujas uz mediķu godaprātu. Eksperti gan mierina, ka, dodoties uz labi zināmām ārstniecības iestādēm, risks tikt apkrāptam ir krietni mazāks.

"Vairāk pacientam vajadzētu uztraukties tad, kad viņš iet uz kādu, teiksim, mazu privātpraksi vai nupat jaunu izveidotu, tad gan vajadzētu pievērst uzmanību, vai konkrētā adrese ir ārstniecības iestāžu sarakstā un vai konkrētais ārsts, kas sniedz pakalpojumu, ir reģistrēts. Kas ir ļoti svarīgi, lai pievērš uzmanību, vai saņem attaisnojuma dokumentu, jo tad, ja kaut kas notiek, tas dokuments ir tas, kas var pierādīt, ka viņš vispār ir saņēmis šo pakalpojumu," saka Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.

Lielo slimnīcu novērojumi tikmēr liecina, ka iedzīvotāji joprojām nav pārtraukuši praksi ārstiem dot pateicības. "Droši vien es nevarētu likt roku ugunī un pateikt, ka tas nenotiek nevienā situācijā, man gribētos ticēt, ka šī problēma ir ievērojami samazinājusies, bet šeit es redzu tikai vienu metodi, ka šī mediķu alga sasniedz tādu līmeni, lai vispār tādas domas nerastos," pauž Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs Valts Ābols.

Memoranda parakstītāji cer, ka ēnu ekonomikas apkarošanā veselības jomā iesaistīsies arī iedzīvotāji, kas aicināti par pārkāpumiem ziņot.