Izgaismojās kāda problēma, proti, Latvijā aizvien nonāk medicīnas preces un zāles, vai to izejvielas, kas ražotas agresorvalstī. Taču tām neesot aizstājēju, tāpēc Veselības ministrija šādus likuma grozījumus neatbalsta.
Tas, ka joprojām valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos tiek piedāvātas Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces vai to izejvielas, esot absurdi, – norāda opozīcijā esošās Nacionālās Apvienības deputāts Uģis Mitrevics.
Viņam bijis liels pārsteigums saeimas komisijā dzirdēt, ka Latvijas slimnīcās joprojām tiek izmantotas medicīnas preces, piemēram, implanti, kas ražoti Krievijā.
Mēs nevaram atļauties tik sensitīvā jautājumā būt uzsēdināti uz Krievijas adatas, divi gadi ir pagājuši, lai mēs pārskatītu un pārorientētos, lai sakārtotu to savu virtuvi, tā ir nenormāla situācija. (..) un tas kopumā nedrīkst būt par iemeslu, lai mēs apstādinātu šo iniciatīvu atteikties no Krievijas, Baltkrievijas izcelsmes precēm. Ja ir kaut kas tāds, kas rada apdraudējumus mūsu cilvēkiem, veselībai, valsts drošībai, runājam, uzliekam kādu pārejas periodu, bet mums ir jāiet prom no Krievijas.
Veselības ministrijā norāda, – šobrīd nevienā centralizētā nacionālā veselības dienesta iepirkumā netiek iepirktas medicīnas preces vai iekārtas no krievijas, taču izņēmumi ir medikamenti.
Zāļu tirdzniecībā joprojām notiek sadarbība ar trešajām valstīm, jo medikamenti nav pakļauti starptautiskām sankcijām humānu apsvērumu dēļ.
Aptuveni 10% no zālēm, kas nav reģistrētas Latvijā, bet ir nepieciešamas pacietiem, tiek importētas no Krievijas vai Baltkrievijas. Parlamentārais sekretārs norāda – ja medikamentiem vēl varētu atrast analogus citās valstīs, tad ar dažādām medicīnas precēm būtu grūtāk, to izejvielu dēļ.
Pastāv medicīnas preces – tie var būt implanti vai tie var ķirurģiskie instrumenti, kas ir ražoti citās valstī, Eiropā vai Amerikā, bet nevar izslēgt, ka šīs kompānijas izejvielas nopērk no Krievijas, un ir īstenībā arī diezgan grūti to arī izsekot, tur var būt arī starpnieki šajā izejvielu posmā, un tad tas jautājums ir tiešām tehnisks, kā mēs varam izsekot, no kurienes tā izejviela ir?
Tikmēr Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore uzsver, ka medicīnas nozarei, bijis jau pietiekoši ilgs laiks, kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, lai pārorientētos un mainītu preču piegādātājus, līdzīgi kā tas darīts citās jomās.
Vai tiešām nekur citur pasaulē nav pieejami citi aizvietotājprodukti vai preces? Jo tas, ko ir svarīgi saprat, vai tas , ka nevar aizvietot – ir fakts vai tikai tāda sajūta ,"nu jā, mums grūti pārorientēties, mums tur sarežģīti", bet mēs taču redzam, ka arī citas nozarēs, ka diez vai tas ir tas gadījums, tā ir vienkārši nevēlēšanās un nepietiekama griba. un tad politķiem vajadzētu lemt, ja uzņēmumi paši neprotas, tad liekam ar likumu!
Veselības ministrija norāda, par šādu aizliegumu medicīnas nozarē no sākuma jābūt politiskam lēmumam, un tad eksperti varētu lemt par pārejas periodu, šāda lēmuma īstenošanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
