Rosinājums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas preces publiskajos iepirkumos sāk ceļu Saeimā
Publiskajos iepirkumos plānots aizliegt Krievijas un Baltkrievijas preces. Šādi likuma labojumi šodien sākuši ceļu Saeimā, tie nodoti izskatīšanai komisijā, vēsta TV3 Ziņas.
Izmaiņas sagatavojusi Saeimas opozīcijā esošā Nacionālā apvienība. Tā vērš uzmanību, ka nesen pat Latvijas armijai piegādāta Krievijas tēja un Baltkrievijas sāls. Tāpat, autoru ieskatā, vecāki nevar būt pārliecināti, ka viņu bērnus skolā nebaro ar agresorvalstīs ražotu pārtiku.
Ja likuma izmaiņas pieņems, plānots ieviest pārejas periodu, jo paredzēts, ka tās stāsies spēkā tikai no nākamā gada.
"Šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegāde valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un kapitālsabiedrībām ir absurda un amorāla. Pretstatā mūsu valsts paustajam un arī pierādītajam nostājā par Ukrainas atbalstu. Tagad vairs mēs nevaram dot iespēju situācijām, ka Latvijas armijas karavīri, dzerot Krievijas tēju, apspriež mūsu drošības jautājums. Tas, man liekas, ir neiespējami šobrīd."
Iepriekš jau tika vēstīts, ka opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāti rosina aizliegt publiskajos iepirkumos Krievijas un Baltkrievijas preces un pakalpojumus.
NA priekšlikums paredz Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā nostiprināt prasību pasūtītājam, sagatavojot iepirkumu, nodrošināt, lai pasūtījuma izpildījumā netiktu ietvertas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi.
Iecerēts, ka grozījumi stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Opozīcijas deputāti likumprojekta anotācijā skaidro, ka, neraugoties uz Krievijas brutālo karu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas atbalstu agresorvalstij, Latvijā publiskajā iepirkumā joprojām ir sastopamas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi.
Tas nozīmējot, ka ar publiskā iepirkuma starpniecību Krievija iegūst līdzekļus, ko izmantot agresijai pret Ukrainu finansēšanai, pauž NA.
Priekšlikuma autors Uģis Mitrevics (NA) norāda, ka vecāki nevarot būt pilnīgi pārliecināti, ka "bērnus nebaro ar agresorvalstu ražotām pārtikas precēm", jo skolu ēdināšanu nodrošina ar publisko iepirkumu noteikts ēdinātājs vai piegādātājs.
Šobrīd publiskos iepirkumus reglamentējošie noteikumi nosaka, ka piegādātāji nevar būt sankcionētie uzņēmumi, Krievijā reģistrēti uzņēmumi un personas. Taču nav noteikta prasība izsekot visu preču vai produktu izcelsmi, uzsver deputāts. Piemēram, ja pārtikas produkti tiek piegādāti no vairumtirdzniecības bāzēm, kā pārsvarā notiek, produktu izcelsme netiekot īpaši kontrolēta.
"Kāda jēga sankcijām, kuru viens no mērķiem ir vājināt agresorvalsts spēju īstenot karu, ja Latvijā publiskajos iepirkumos joprojām var tikt piegādātas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces, kas nozīmē tikai to, ka ar Latvijas publiskā iepirkuma starpniecību Krievija iegūst finanšu līdzekļus, kas var tikt izmantoti Krievijas agresijas atbalstam," uzskata Mitrevics.
Iepriekš NA deputāti bija rosinājuši liegt piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju. Janvārī Saeima minētos grozījumus nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
