Uz saturu

ASV miljardu palīdzība Ukrainai: Senāta balsojumā izšķiroša loma "Trampa faktoram", norāda pētnieks

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns intervijā "900 sekundēm" norādīja, ka izšķirošs faktors Senāta balsojumam par labu Ukrainai – 61 miljarda dolāru palīdzības paketes piešķiršanai – bija "Trampa faktoram".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lēmums par labu palīdzības sniegšanai Ukrainai briedis jau kādu laiku, spiediens auga, intervijā "900 sekundēm" norāda pētnieks Andžāns.  "Spiediens uz Džonsona kongu [Maiks Džonsons, Pārstāvju palātas priekšsēdētājs] auga. Tāpat uz pārējiem kongresmeņiem," vērš uzmanību pētnieks, piebilstot, ka balsojuma norisē savu lomu spēlēja vairāki faktori, tomēr svarīgākais notiem bijis bijušā prezidenta un pašreizējā prezidenta vēlēšanu kandidāta Donalda Trampa faktors.

Māris Andžāns
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Hārvarda Universitātes viespētnieks

Māris Andžāns

"Es domāju, ka pats svarīgākais ir tas, ka Donalds Tramps, bijušais prezidents, un kungs, kas kas kandidē uz nākamo termiņu prezidenta vēlēšanās, ka viņš atbalstīja vai vismaz neiebilda tam, ka Ukraina saņem papildu atbalstu."

Otrs faktors, kam bijusi sava loma lēmuma pieņemšanā, ir palīdzības sniegšanas pārformulēšana par aizdevumu, norāda Andžāns. Šoreiz palīdzība Ukrainai nav dāvana, bet gan aizdevums ar zināmiem nosacījumiem. "Tas arī atviegloja ceļu," vērtē pētnieks.

Tāpat daudz tiekot runāts par Polijas prezidenta Andžeja Dudas ietekmi un viņa tikšanos ar Donaldu Trampu. "Protams, nevar noliegt, ka Baltijas valstīm, Latvijas parlamentāriešiem ir bijusi sava loma," norāda pētnieks. "Runājot ar cilvēkiem Vašingtonā un citviet ASV – Baltijas valstīm ir daudz labāks tēls nekā Ukrainai. Baltijas valstis ir pielikušas savu roku, lai šāds lēmums būtu," pauž Andžāns.

Vaicāts, vai, viņaprāt, sava loma un izšķiroša loma ASV Senāta balsojumā nav Ukrainas grūtībām karā pret Krieviju, proti, akūtais munīcijas trūkums, Andžāns atbild noliedzoši. Viņš uzsver, ka lēmums balsojumā par palīdzību Ukrainai briedis vairākus mēnešus. Tas ir "vairāk iekšpolitisks lēmums".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Māris Andžāns
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Hārvarda Universitātes viespētnieks

Māris Andžāns

Kongresa augšpalāta senāti tiek vēlēti uz 6 gadiem, apakšpalāta – tikai uz 2 gadiem. Būtībā, ja kāds no republikāņiem nostājas pret Donaldu Trampu, tad karjera ir beigusies. Te bija Trampa faktors. Ja viņš nebūtu pagājis malā, ja būtu bloķējis atbalstu… Tam, ka Ukrainai iet švaki ar munīciju, tam ir sekundāra nozīme. Šeit ir pietiekami daudz citu problēmu.  Cilvēki ikdienā par Ukrainu nedomā. Tā nav centrāla lieta kā Baltijā."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm