Kopīgs pilotprojekts ar Ziemeļeiropu – kā Latvijai sokas ar digitālā identitātes maka ieviešanu?

Kā liecina prognozes, tuvāko gadu laikā aptuveni 60%–70% pasaules iedzīvotāju savā ikdienā izmantos kādu no digitālā maka risinājumiem, uzsver IT uzņēmuma "Uniso" valdes loceklis Jānis Rumkovskis.

"Lai gan paredzēts, ka līdz 2030. gadam vismaz 80% Eiropas Savienības iedzīvotāju izmantos Eiropas vienoto Digitālās identitātes maku (DIM), uzskatu, ka digitālā identitātes maka "laika rats" jau ir iegriezts un to apturēt vairs nav iespējams," norāda Rumkovskis.

Pašlaik aptuveni 40% pasaules iedzīvotāju jau izmanto dažādus digitālos makus, piemēram, "Apple Pay" vai "Google Pay". Prognozes liecina, ka tuvāko gadu laikā šis rādītājs varētu pieaugt līdz 60%–70%, kad vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju ikdienā izmantos kādu no esošajiem digitālā maka risinājumiem..

Lai gan dažādi digitālo maku risinājumi Eiropā pastāv jau vairākus gadus, joprojām nav izveidots vienots, visā reģionā plaši izmantojams risinājums. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir tas, ka nacionālās sistēmas bieži nav pielāgojamas citu valstu tirgiem. Turklāt būtiskas atšķirības vērojamas arī lietotāju pieredzē dažādās valstīs.

Eiropā šobrīd tiek īstenoti liela mēroga pilotprojekti, kuros iesaistās gan privātie uzņēmumi, gan valsts institūcijas. Arī Latvijā tiek īstenots pilotprojekts, kuru tālāk Ziemeļeiropas un Baltijas valstu eID projekta (NOBID) konsorcija ietvaros virzīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Šajā kopprojektā apvienojušās sešas valstis – Dānija, Vācija, Islande, Itālija, Latvija un Norvēģija – ar mērķi saskaņot eID risinājumus astoņās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem visā reģionā.

Pāreja uz vienotu digitālās identitātes sistēmu Eiropā nebūs vienkārša. Šis process prasa ne tikai tehnisko un organizatorisko sagatavošanos no valdības un uzņēmumu puses, bet arī ilgtermiņa darbu sabiedrības izglītošanā un uzticības stiprināšanā jaunajiem risinājumiem.

"Runājot par Eiropas vienotā digitālās identitātes maka (DIM) ieviešanu, šis process šobrīd norit fragmentāri – dažas valstis, piemēram, Igaunija un Dānija, ir līderes, savukārt citas ieviešanas tempu kavē, galvenokārt novecojušu IT sistēmu dēļ," skaidro Rumkovskis.

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir tehnoloģiskās saderības nodrošināšana. Lai digitālais maks darbotos efektīvi un uzticami, tam jābūt savietojamam ar plašu tehnoloģiju un sistēmu klāstu, kas dažādās dalībvalstīs un organizācijās ievērojami atšķiras pēc standartiem. Tāpat projekta veiksmīgai īstenošanai būs nepieciešama cieša sadarbība ar datu turētājiem, lai nodrošinātu drošu un efektīvu datu apmaiņu. Tas radīs būtiskus izaicinājumus gan tehniskajā, gan administratīvajā līmenī, skaidro Rumkovskis.

Sabiedrības uzticība DIM ir viens no būtiskākajiem faktoriem tā veiksmīgai ieviešanai. Ir svarīgi skaidrot, kā šie risinājumi atvieglos identifikācijas un darījumu veikšanas procesus, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību. ES mērķis ir panākt, ka līdz 2030. gadam digitālo maku izmanto 80 % ES pilsoņu, taču šī mērķa sasniegšanai nepieciešams rūpīgs darbs gan tehnoloģiskā, gan sabiedrības informēšanas līmenī.