"Ne uz visu ir jābūt atbildēm." Angļu filologs komentē mistēriju ap Elizabetes II zārku

Lai arī kādam karalienes bēru vēriens var šķist kā pārspīlējums, tomēr te ir redzama visa slavas apvītā britu vēsture. Kādam var šķist, ka tā ir tikai butaforija, taču, piemēram, karalienes gvarde tika atsaukta no aktīvā kara dienesta Irākā, lai varētu piedalīties bērēs un nestu viņas zārku, norāda Ozols.

Pirmie uzmetumi un scenāriju punkti karalienes bērēm tapa jau 1960. gados, viņai tronī aizvadot vien desmitgadi, savukārt zārks izgatavots pirms 30 gadiem. Angļu filologs norāda uz simbolisma nozīmi un to, ka tiek atgādinātas lietas, kas zināmas arī latviešu kultūrā.

Daudziem šajā laikā radies jautājums par Elizabetes II zārku, kas vairākas dienas pēc viņas nāves atradies publiski un netika apglabāts zem zemes un atradās virszemes līmenī.

"Ir ļoti daudz lietu, ko mums karaliene ir iemācījusi ar savu dzīvi un to veidu, kā viņa ir komunicējusi, tostarp to, ka ne uz visu ir jābūt atbildēm, ne viss ir jāpaskaidro un ne viss ir jāpastāsta. Viņa vispār mēdza ļoti veikli izvairīties no jebkāda jautājuma, uz ko viņa negribēja atbildēt," norāda Ozols.

"Mēs nezinām līdz galam, bet mēs zinām, ka šis zārks ir izklāts ar svinu un tā notiek jau diezgan ilgu laiku, pēdējos 100 gadus pilnīgi noteikti. Karaliskā ģimene ir secinājusi, ka tas ir labākais risinājums – tas ir diezgan hermētisks – lai nebūtu tādas lietas, kurām nav jābūt. Pat viņas aiziešana cilvēkiem parādīja, ka karaliskā ģimene neizmanto nekādas superģeniālas tehnoloģiskas lietas. (..) Mums cilvēks varbūt nemirtu mājās tuvas ģimenes lokā, bet mēs censtos viņu, es lietošu šo terminu, kā daži mediķi ir teikuši, "nogrūst" viņu uz slimnīcu un tur līdz pēdējam, ar mākslīgo elpināšanu un tā. Tas nav risinājums karaliskajai ģimene," rezumē angļu filologs.