Kā skaidro Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un RSU asociētais profesors Māris Andžāns, visām trim valstīm kopīgs ir tas, ka tām jāsadzīvo ar lielu kaimiņvalsti, ar ko nav vienkāršas attiecības.
Veicot socioloģisku aptauju noskaidrots, ka Latvijā obligāto militāro dienestu atbalsta 45% iedzīvotāju, kamēr Lietuvā un Taivānā atbalsts ir daudz lielāks – par dienesta nepieciešamību ir 80% iedzīvotāju. Taivānā šis dienests darbojas no pagājušā gadsimta 1950. gadiem, kamēr Lietuvā tas atjaunots 2015. gadā.
Lietuvas hipotēze ir tāda, ka obligātais dienests ceļ vēlmi aizstāvēt valsti, un uz šādu jautājumu apstiprinoši atbildējuši 60% iedzīvotāju, kamēr Latvijā un Taivānā tie ir 50%.
Globālā kontekstā raugoties, zemāka griba aizstāvēt savu valsti ir novērojama tajās valstīs, kurās ir vēsturiska stigma – piemēram, Japāna vai Vācija – valstis ar bēdīgu pieredzi, kuras pašas ir bijušas agresori karā. Augstāka gatavība aizstāvēt valsti ir tur, kur valstis ir iesaistītas militārajos konfliktos – Ukraina, Armēnija, Azerbaidžāna.
Latvijas iekšienē demogrāfiskais fons ir novērojams Latgalē, kur ir mazāka griba aizstāvēt savu valsti. Tāpat dati rāda, ka starp krievvalodīgajiem aizstāvēt Latviju būtu gatavi tikai 30%, kamēr latviešu vidū šis skaitlis ir 60%.
Uz jautājumu, cik svarīgi šādi dati ir potenciālajam agresoram, Andžāns izceļ to nozīmīgumu un vērš uzmanību, ka Krievija nenovērtēja Ukrainas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt savu valsti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
