Sarunas par 30 dienu pamieru būs "ļoti, ļoti sarežģītas", kara gaitas attīstību prognozē Rostoks

Analizējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina publiskos paziņojumus, ar kuriem viņš nāca klajā ceturtdien, 13. martā, pēc tikšanās ar Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko, pētnieks Rostoks vērtē – Putins pateica lietas, kuras Tramps vēlējās dzirdēt. "(..) vienlaikus piebilstot lietas, kas viņam ir svarīgas," teic Rostoks, paužot viedokli, ka sarunas par pamieru būs ārkārtīgi sarežģītas. Vienlaikus gan Putins nevarot atļauties karot līdz Trampa prezidentūras beigām un Krievijai nāksies būt atsaucīgai pret Trampa interesēm.

"Tāpēc Krievijas prezidents teica tās lietas, ka viņš grib ilgstošu mieru un ka viņš principā piekrīt – ir vajadzīgs pamiers. Bet tur Krievijai ļoti nozīmīgas intereses," Putina vēstījumu analizē Rostoks.

Ja tomēr pamiers tiktu panākts, tad Krievija sagaidītu konkrētu rīcību no ASV, spriež eksperts. Piemēram, lai tiktu apstādinātas ieroču piegādes Ukrainai. "Ja Krievija piekritīs pamieram, tad viņi šajās sarunās parādās kā tāds jēdzīgais partneris," situāciju vērtē Rostoks. "Tad viņi var tālāk runāt ar Donaldu Trampu: "Redziet, mēs izejam no veselā saprāta pozīcijām. "Veselais saprāts" ir viena no frāzēm, ko viņi ļoti daudz arī lieto. Prezidents Putins arī vakar to lietoja."

Vienlaikus Rostoks arī vērtē, ka Krievija patlaban jūtas diezgan labi. Ir saņemti pozitīvi signāli no Trampa administrācijas. Arī Putina vizīte Kurskā liecina – Krievijas virzās uz priekšu, militārās operācijas mērķi tiek sasniegti. No otras puses, Krievijas militārās spējas arī nav bezgalīgas un iespējas sasniegt kara mērķus – ierobežotas.

Toms Rostoks

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors

"Krievija šobrīd, es domāju, jūtas diezgan pārliecinoši. Tas, kas ir noticis, ko Trampa administrācija ir darījusi, viņi sarunu procesā liek klāt citus jautājumus. Jo, ja fokusējamies tikai uz Ukrainā notiekošo karu, tad abu pušu – Krievijas un Ukrainas intereses – ir pilnīgi nesavietojamas. Tur ir jautājums par sankcijām, jautājums par investīcijām Krievijā. Par dabas resursu ieguves projektiem, kam Krievijai nav naudas. Doma ir tāda – Krievija varētu kaut kur piekāpties Ukrainai, bet tad attiecības ar Krieviju tiktu normalizētas."

Vaicāts, vai būtu reāli Ukrainā pamiera apstākļos izvietot Eiropas Savienības valstu karavīrus, Rostoks norāda – tas būtu grūti. Šādu soli varētu spert miera apstākļos. Šajā gadījumā, viņaprāt, runa būtu par lielākām NATO valstu karaspēku vienībām. Vairākiem desmitiem tūkstošu karavīru ar attiecīgu bruņojumu, lai spētu sevi aizsargāt. Tie atrastos Ukrainā diezgan tālu no frontes līnijas, bet varētu reaģēt uz incidentiem frontē.

"Tas, ko vēlas Krievija, viņi vēlas izolēt Ukrainu. Viņi vēlas nobiedēt tās valstis, kuras domā, ka viņas varētu savus karavīrus sūtīt uz Ukrainu," vērtē Rostoks.

TV3 jau vēstīja, ka diktatora Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs sākotnēji paziņoja, ka 30 dienu pamiers esot izdevīgs tikai Ukrainai. Bet vēlāk, ceturtdien, 13. martā, tika aizvadīta divu diktatoru Putina un viņa sabiedrotā Aleksandra Lukašenko preses konference, kurā viņš teica, ka tomēr esot gatavs pamieram, bet ar niansēm.

Runa ir par ieroču piegāžu apturēšanu Ukrainai, kā arī Ukrainas karaspēka padošanās, nevis iziešana no Kurskas apgabala. Vairākkārt tika uzsvērts, ka esot jālikvidē šīs krīzes "pamatcēlonis" – diktators Putins nekādi nevēlas pieņemt, ka Ukraina pastāv kā suverēna valsts, kas pieņem savus lēmumus – gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.