Stradiņš: Latvija nav zinātnei labvēlīga valsts

Šodien notikušajā diskusijā par augstākās izglītības veidošanas izaicinājumiem Stradiņš akcentēja, ka zemais nozares finansējums, kā arī nespēja sasniegt nepieciešamo koeficientu no iekšzemes kopprodukta Latvijai nedara godu.

Augsto tehnoloģiju ziņā Latvijā visās Baltijas valstīs ir viszemākais īpatsvars eksportā un ražošanā. Zinātnes finansējums var to ietekmēt.

Augstskolu līmenis ir relatīvi labs, un Latvijas augstskolām ir sava specifika un raksturs. Tomēr ir jārūpējas, lai "mēs nesagatavojam ārstu vai inženieri ārzemēm", sacīja Stradiņš. Tautsaimniecībai un ražošanai ir jābūt saistītai ar augstāko izglītību un zinātni. Zinātnes implementācija tautsaimniecībā Latvijā neiet tik labi, kā gribētos, secināja akadēmiķis.

Stradiņš piekrita Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa idejai par augstskolu un zinātnisko darbību regulējošās likumdošanas pilnveidi, tāpat viņš uzsvēra, ka zinātniskie centri ir jāiesaista doktorantu sagatavošanā, jo patlaban doktorantu īpatsvars ir pārāk mazs. Latvijas zinātnei ir jāsniedz prestižs, pārliecināts Stradiņš.

Stradiņš piekrīt, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā budžets aizsardzībai ir jākāpina, tomēr tikpat daudz būtu jārūpējas par veselības un sociālo aizsardzību, īpaši par augstāko izglītību un zinātni. Šādiem lēmumiem nepieciešama politiskā griba, pārliecināts Stradiņš.

"Savulaik Latvijā bija patiesi izcila zinātne," atcerējās Stradiņš, turpinot, ka tagad šajās nozarēs ir jāsavienojas akadēmiskajai un praktiskajai pusei. Stradiņš piekrīt, ka nozarē ir vajadzīgas reformas, tomēr tām "nav jābūt graujošām, bet gan konstruktīvām".