Vienīgais juridiski pareizais solis – eksperts vērtē Rinkēviča lēmumu Stambulas konvencijas jautājumā

"Prezidentam nebija daudz izvēļu – viņš varēja likumu izsludināt, atgriezt Saeimai vai nodot tautas nobalsošanai. Tā kā tautas nobalsošana šajā gadījumā nav iespējama, prezidents izvēlējās vienīgo juridiski pareizo soli – atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai," skaidro Pastars. "Turklāt viņš to izdarīja ļoti ātri un skaidri pamatoja savu lēmumu."

Pēc Pastara domām, Rinkēviča rīcība bija arī signāls, lai izvairītos no bezjēdzīgām un emocionālām debatēm.

"Prezidents rīkojās ātrāk, nekā viņam to prasīja termiņš. Tas bija arī vēstījums – ielikt punktu liekām diskusijām un virzīt jautājumu konstruktīvā gultnē. Viņa pieeja, ka šo jautājumu jāizskata nākamajai Saeimai, ir loģiska un juridiski pamatota," norāda Pastars.

Eksperts atgādina, ka šis ir pirmais likums Rinkēviča pilnvaru laikā, kas nodots otrreizējai caurlūkošanai, un arī viens no ātrākajiem šādiem gadījumiem pēdējo gadu laikā.

Kāpēc tautas nobalsošana šajā gadījumā nav iespējama?

Kā skaidro Pastars, Satversme neparedz tautas nobalsošanu par starptautiskajiem līgumiem vai to denonsēšanu.

"Satversmes teksts ir skaidrs – līgumus ar ārvalstīm nevar nodot tautas nobalsošanai. Šajā gadījumā likums attiecas uz starptautisku saistību izbeigšanu, tāpēc tas neietilpst jautājumos, ko var izlemt referendumā," viņš saka. "Ir atsevišķi juristi, kas uzskata citādi, taču šī diskusija ir šaura un precedenti rāda – līdzīgi gadījumi arī agrāk netika nodoti tautas nobalsošanai."

Pastars uzsver, ka Saeimai nav tiesību ignorēt valdības lomu starptautisko attiecību jomā: "Deputātiem bieži šķiet, ka viņi var izlemt jebko, bet tā nav. Valdība ir atbildīga par ārpolitiku, un tās viedoklis jāņem vērā. Konstitucionālās tiesības nav tikai par to, ko drīkst darīt, bet arī – kā to dara, ievērojot tiesību principus," saka eksperts. "Prezidents pamatoti norādīja, ka Saeima šoreiz šo līdzsvaru nebija ievērojusi."

Kas notiks tālāk?

Likums par denonsēšanu formāli ir pieņemts, taču nav izsludināts. Tālāk Saeimai jānosaka termiņi priekšlikumu iesniegšanai un gala balsojumam.

"Tas var notikt novembrī, decembrī vai pat nākamā gada sākumā. Saeima pati nosaka, kad un kādā veidā skatīt šo jautājumu. Ja tiks labots kaut viens komats, prezidents varēs to atgriezt atkārtoti," skaidro Pastars. "Savukārt, ja likums netiks labots, prezidentam būs jāizsludina, taču viņš vienmēr var vērsties Satversmes tiesā."

Vairākas sabiedrības iniciatīvas vietnē "Manabalss.lv", kas aicina Latviju palikt Stambulas konvencijā, jau ir guvušas ievērojamu atbalstu. Pastars uzskata, ka šīs aktivitātes palīdz politikai uzturēt saikni ar vēlētājiem.

"Šīs iniciatīvas jau ir izpildījušas savu uzdevumu – parādīt sabiedrības noskaņojumu. Tās Saeimai kalpos kā lakmusa papīrs, lai saprastu, ko domā elektorāts," viņš norāda.