"Viņi sagaida, kad kāds palīdzēs iekļauties kolektīvā." Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve par jauno skolotāju trūkumu
Neatkarīgās izglītības biedrībai šogad aprit 10 gadu. Tā iepriekš izvirzījusi mērķi, lai "īstenotu mērķtiecīgu virzību uz skolu sistēmas modernizāciju, iesaistot tajā gan pedagogus, gan augstskolu mācībspēkus, gan politiķus, gan citus izglītības pilnveidē ieinteresētus sabiedrības pārstāvjus". Cik no šī ir izdevies realizēt? "900 sekundes" uz sarunu aicināja ar Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle un profesori Zandu Rubeni.
Rubene atzīst, ka vienai nevalstiskajai organizācijai mainīt visu izglītības sistēmu nebūtu pārāk reāli, taču viņa norāda, ka izveidots "tilts" starp to, kas reāli notiek skolās un izglītības politiku.
Viņa secina, ka, neraugoties uz ļoti daudzām aktivitātēm, Latvijā joprojām trūkst skolotāju. Rodas jautājums, kāpēc jaunie skolotāji, kas izmācījušies augstskolā šo profesiju, skolās nevēlas palikt pietiekami ilgi.
Lielākā daļa topošo skolotāju sāk strādāt jau studiju gados, tāpēc ka šajā profesijā trūkst darbinieku un viņi jau diezgan labi "saprot drēbi", kad nonāk skolā. Rubene norāda, ka pēc statistikas pirmie pieci gadi ir tas grūtākais slieksnis – ja jaunais speciālists tam tiek pāri, tad viņš arī paliek strādāt šajā profesijā. Un tas lielā mērā saistāms ar skolas atbalstu jaunajam speciālistam. "Viņi sagaida, kad kāds palīdzēs iekļauties kolektīvā," pauž norāda profesore, uzsverot, ka skolās svarīgi veidot savu kopienu.
Vēl viena tendence ir tāda, ka konkursi uz skolas direktora amatu kļūst mazāk interesanti un kandidātu kļūst arvien mazāk. Direktora uzdevums ir veidot skolas komandu un kopienu no dažādu vecumu pedagogiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
