Policists vai apsargs? VP varētu atbrīvot rokas, ja atteiktos no speciālo objektu apsardzes

"’Diezgan daudz mūsu resursu aiziet, sniedzot palīdzību citām iestādēm, kas arī aizņem salīdzinoši plašu reaģēšanas resursu,’’ "tv3.lv" atzīst Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis.

Šajā sakarā neviļus prātā nāk VP speciālo objektu apsardze, kur policista profesiju apguvušie praktiski veic apsardzes darbinieka uzdevumus. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram "’re:Baltica’’ 2021. gadā tā brīža iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens skaidroja, ka atbrīvošanās no šīs apsardzes būtu vēl viens veids policijas atslogošanai, ietaupītos resursus novirzot citur.

Atbildīgā ministrija kopā ar VP valdībai jau pirms vairākiem gadiem sagatavojusi grozījumus, kas paredzētu – policisti vairs nesargās Ģenerālprokuratūru, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru, Rīgas ebreju reliģisko draudzi un Saeimas reprezentācijas ēkas Jūrmalā. Taču iesniegtie grozījumi tā arī nerealizējās.

Kā "’tv3.lv’’ pastāsta Grūbis, VP uz šo jautājumu norāda jau no vismaz 2018. gada, kad notika dienesta izvērtējums saistībā ar valsts pārvaldes pārmaiņu plānu. "’Objektu apsardze personāla resursu ziņā mums ir vismaz 10%, līdz ar to tas resurss, kas tiek izmantots šai funkcijai, ir ļoti liels.’’

Izvērtējumā skatīts, kā šis jautājums tiek risināts citās valstīs un ko no tā varētu pārņemt arī Latvija. Grūbis uzsver, ka VP nevienā brīdī arī nav bijusi utopiska, proti, nav piedāvājusi speciālo objektu apsardzi likvidēt pilnībā, bet vismaz atteikties no konkrētiem objektiem, šo funkciju nododot privātiem apsardzes komersantiem. "’Protams, visi ir ieinteresēti, lai tā būtu policija nevis apsardze. Tā diemžēl tas ir,’’ atzīst VP priekšnieka vietnieks.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs "’tv3.lv’’ piebilst, ka šis jautājums ir aktuāls jau vismaz desmit gadus un arī tagad, strādājot pie jaunākajām VP strukturālajām pārmaiņām, atkāroti vērtēts. Auditā secināts, ka šī funkcija tomēr nav pilnībā atraujama no policistu uzdevumiem, jo Latvijai ir saistības arī pret citām valstīm. "’Šeit ir paritātes princips – tur, kur sargā Latvijas Republikas vēstniecības, tās sargājam arī mēs,’’ paskaidro IeM valsts sekretārs.

Policija vairākkārt virzījusi izskatīšanai Ministru kabinetā iespējamās izmaiņas apsargājamo objektu sarakstā, bet rosinātais atbalstu nav guvis. Līdz ar to joprojām ir objekti, kuriem varētu speciālo apsardzi noņemt.

Kā vienu no piemēriem Trofimovs piesauc Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru, kur, viņaprāt, apsardzes funkciju varētu nodrošināt privātā kompānija, taču šo jautājumu ministrija pagaidām nolikusi malā. Kāpēc? Premjerministrs jau uzdevis visām ministrijām atrast savos budžetos līdzekļus, kurus varētu novirzīt Veselības ministrijai (VM), jo tai trūkst finansējuma vairākās pamata pozīcijās, tostarp onkoloģijai.

"’Ja VM tiek pieteikts: "’Meklējiet naudu šī objekta apsardzei!’’, tas nozīmē to, ka ministrijai onkoloģijas finansējums būtu jānovirza apsardzei. Līdz ar to mēs koleģiāli šobrīd neceļam jautājumu pret veselības nozari, apzinoties, kas ir viņu prioritāte. Tāpat arī viņi atbalstīja to finansējumu, kas bija nepieciešams mums,’’ skaidro Trofimovs.

Cerība nav zudusi

Tajā pašā laikā ne VP, ne ministrija vēl negrasās pilnībā atteikties no šī jautājuma risināšanas. "’Šī ir viena no tām opcijām, no kuras mēs neatsakāmies. Tomēr kaut palūkojamies uz citām valstīm, kur apsardzi pārsvarā nodrošina privāts komersants. (..) Mēs neatsakāmies no visa, bet labprāt samazinātu sešu septiņu apsargājamo objektu skaitu, kuriem novirzīts ļoti liels darbinieku resurss. Esam virzījuši šos objektus, bet tas jau ir valdības lēmums,’’ stāsta Grūbis.

Viņš arī uzsver – tā kā šos objektus sargā policisti, tas nozīmē, ka ir ieguldīti valsts līdzekļi, lai šo darbinieku vispirms apmācītu par policistu, bet galu galā viņš strādā par objekta apsargu. "’Sasummējot visu kopā, izmaksas ir lielas. Jā, budžets ir, nauda tiek piešķirta… Bet ir jautājums, vai apmācīts policists būtu jāizmanto šādiem uzdevumiem?’’ retoriski vaicā Grūbis.

IeM valsts sekretārs arī vērš uzmanību – speciālo objektu apsardzes jautājuma sakārtošana, iespējams, varētu līdzēt saistībā ar cilvēkresursiem. "’Mēs šo jautājumu visu laiku paturam prātā. Tajā brīdī, kurā tas būs iespējams, mēs to darīsim. Mēs zinām, ka šis ir viens no virzieniem, kurā ir iespējams iegūt papildu resursus. (..) Viena objekta vērtība cilvēku ziņā ir 30 līdz 40 cilvēki, kas nav maz, bet tiklīdz būs rasts korekts risinājums no abām pusēm tam objektam, no kā potenciāli varētu ņemt nost Valsts policijas apsardzi, protams, to darīsim.’’

Grūbis gan norāda, ka uzreiz gluži nebūtu tā – ja šo uzdevumu atsevišķos objektos noņemtu no policijas pleciem, dienestam būtu brīvas "’rokas’’, proti, šos policistus varētu novirzīt citiem pienākumiem. "’Arī šeit ir vakances,’’ smej VP priekšnieka vietnieks un turpina: "’Tas nenozīmē, ka, atsakoties no objektiem, mums pēkšņi radīsies policisti citām pozīcijām. Bet tas būtu ideālais variants.’’

Tomēr, lai risinātu jautājumu, kur speciālo objektu apsardzei norīkoto policistu pienākumos ir tikai apsardzes funkcijas, VP jau pakāpeniski palielina šo darbinieku kompetences. "’Ņemot vērā, ka mēs no šīs objektu apsardzes nevaram tikt vaļā, esam palielinājuši šo darbinieku kompetenci – stiprinot viņu zināšanas sabiedriskās kārtības nodrošināšanās, administratīvās prakses jomā utt.’’

Jau vēstīts, ka Valsts policija vairs neapsargās Krievijas vēstnieka rezidenci Jūrmalā. Kā pamatojumu šim lēmumam IeM norādījusi, ka Krievijas vēstnieks Latviju jau pametis un ēkai Bulduru prospektā 135 vairs nav piemērojams vēstnieka rezidences statuss. Tāpat rezidence zaudē Vīnes konvencijā minētās privilēģijas, tādēļ ministrija lūgusi pārtraukt šā objekta apsardzes nodrošināšanu.