Ziemassvētku laikā dzīvniekus adoptē visvairāk, taču dažkārt tie nonāk atpakaļ patversmēs

Koši sarkanais LNT mikrofona bumbulis uzreiz piesaista Magnēta uzmanību. Savu jauno spēļmantiņu suns ir gatavs atdot tikai apmaiņā pret kādu kārumu. Reiz dzīvespriecīgais Magnēts bija adoptēts, bet tad tika atdots atpakaļ, jo saimniekam ar viņu bija radušas nesaskaņas.

"Šeit patversmē uz vietas mēs tā ikdienā neesam novērojuši no viņā puses kaut kādu agresiju Visādi citādi viņš ir ļoti rotaļīgs, paklausīgs, draudzīgs, ļoti labi satiek ar citiem suņiem, gan puikām gan meitenēm," stāsta dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāvis Kristaps Sardiko.

No dzīvnieku patversmes "Ulubele" tiek adoptēti apmēram 60 suņi mēnesī. Visvairāk cilvēki ņem, protams, kucēnus. Atgriešanas procents ir salīdzinoši neliels – vien daži suņi gadā.

Vislielākais dzīvnieku skaits atrod mājas tieši Ziemassvētku laikā. Galvenie adoptētāji – ģimenes ar bērniem, kuriem Ziemassvētku vecītis beidzot ir atļāvis paņemt kādu četrkājainu draugu. Nekādas negatīvas tendences šajā sakarā gan neesot novērojamas.

"Mēs strādājam bez brīvdienām un esam ļoti priecīgi par jebkuru atbildīgu lēmumu kad kāda ģimene ir izlēmusi dot patversmes dzīvniekam otru iespēju un sniegt mājas. Nesaprātīgi cilvēki ir vienmēr, neatkarīgi no gada laika, neatkarīgi no svētkiem," saka dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.

Otra adoptētāju grupa – vientuļi cilvēki, kuri tieši Ziemassvētku laikā īpaši asi izjūt ģimeniskuma trūkumu. Un tad suns vai kaķis tiek paņemts kā neesošu attiecību aizstājējs, kas pats par sevi būtu atbalstāms.

"Jautājums, kas notiek uz priekšu. Vai arī kad kaut kas dzīvē mainās šis suns un kaķis saglabā to pašu vietu, kas līdz tam. Ja tika aizpildīts vientulības gadījumā tāda kā tukšums, teiksim, neesošas attiecības, tad kas notiek tajā brīdi, kad attiecības piemēram izveidojas," norāda RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Psihologi ir novērojuši, ka dzīvnieks spēj gan saliedēt, gan izjaukt attiecības. Ir arī tādi gadījumi, ka saimnieks visu savu uzmanību velta dzīvniekam, nevis savam partnerim vai bērniem. Jebkurā gadījumā, suņa adopcija ir nopietns lēmums, un pirms to veikt speciālisti iesaka ieziet vienkāršu testu: uzlikt modinātāju un divu nedēļu laikā katru rītu un vakaru iziet ārā ar kādu mīksto mantiņu. Un tikai tad, ja tas netraucē, cilvēks ir gatavs četrkājainam ģimenes loceklim.