Žoga būvniecība uz Latvijas austrumu robežas norit gausi; valdība meklēs veidus, kā to paātrināt

TV3 Ziņas devās uz Latvijas-Krievijas robežu, kura ir vairāk nekā 280 kilometru gara. Žogs gan aizvien šeit ir izbūvēts vien nedaudz vairāk kā 90 kilometru garā joslā, visa pārējā pierobeža aizvien ir bez jelkādiem fiziskiem šķēršļiem.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS), kurš šajās dienā apmeklēja pierobežu, par situāciju ir skarbs – iepriekšējos gados austrumu robežas stiprināšana tikusi atstāta novārtā. Un lai gan šobrīd esot novērojams progress, darbu tempi ir nepieņemami. Piemēram, uz Baltkrievijas robežas vēl jāizbūvē žogs teju 50 kilometru garumā. Taču grafiks, kas apstiprināts vēl iepriekšējās valdības laikā paredz – visi darbi tiks paveikti vien nākamā gada beigās.

"Mēs intensīvi visam sekosim līdzi un tieši esošais būvnieks var būvnieks var palielināt apakšuzņēmēju skaitu, esošais būvnieks var visu intensificēt un valstij tam ir jāseko līdzi. Kaut ko mainīt, taisīt jaunus konkursus, mēs tikai pazaudēsim. Būvnieks ir gana spējīgs, ir jāpalielina tikai jaudas. Un jau nākamnedēļ pie pārrunām mēs arī ķeramies," saka Kučinskis.

Vienlaikus novārtā nedrīkstot atstāt arī Krievijas robežu. Arī tur žogs nevar lepoties ne ar saviem apmēriem, ne garumu. Robežsardzē uzskata, Krievijas robežu būtu nepieciešams stiprināt ar vēl vismaz 100 kilometru garu žogu, taču darbi jau kādu laiku tur nenotiek vispār.

"Latvijas-Krievijas robežas izbūve ir apstājusies konflikta ar būvnieku, likumdošanas pārkāpumu un pārmetumu dēļ. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā es teiktu, ka mums ir jāatrod veids, kā šo nolikt malā un meklējam veidu, kā tikt pie skaidra grafika, kā šis viss tiek izbūvēts. Un mums ir jāskatās, vai daži risinājumi, kas iepriekš bija šeit, vai tie nav jau novecojuši," pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks šodien norādīja, situācija uz Latvijas austrumu robežas aizvien ir saspringta, tādēļ infrastruktūras izbūvi atlikt nevar. Šogad no nelikumīgas Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti jau teju 4000 cilvēku un dienestā paredz – šis skaits līdz gada beigām varētu pat dubultoties.

"Protams, ja būtu izbūvēts ātrāk, tas atvieglotu robežsardzes spējas reaģēt uz nelikumīgu robežas šķērsošanu. Tas gan attur, gan kalpo kā preventīvais līdzeklis gadījumā, ja ir kaut kādi žoga bojājumi, tad var reaģēt un nodrošināt robežapsardzības sistēmas funkcionēšanu," norāda Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns.

Tikmēr valdības pārstāvji norāda, politiski visi esot vienisprātis, ka austrumu robeža ir jāstiprina. Turklāt stiprināšana nozīmē ne tikai žoga izbūvi, ir arī citi veidi, kā robežsargiem palīdzēt.

"Šobrīd jāpārņem un jānodod ekspluatācijā tas, kas ir izdarīts, jākonstatē, kā trūkst, un ir vienkārši jāturpina. Pirmā prioritāte būtu šo noklāt arī ar videonovērošanu, un tā arī ir pastiprināšana," saka Kučinskis.

"Mums ir resursi, lai finansētu drošības jautājumus. Un, ņemot vērā, kā situācija attīstās, es gribētu teikt, ka resursu mums pietiek. Drīzāk jautājums ir jaudā, kā to pietiekami ātri izdarīt," stāsta Ašeradens.

Bez žoga un videonovērošanas sistēmām nākotnē pierobežā plānots attīstīt arī ceļu infrastruktūras tīklu, lai robežsardze uz nelegālo imigrantu vai citiem draudiem varētu reaģēt ātrāk.