Tika noraidīti opozīcijas priekšlikumi vēlēšanas padarīt atklātas un vienlaikus paplašināt sabiedrības iesaisti tajās. Lai arī formāli vairums deputātu pauž atbalstu atklātām vēlēšanām, pret to kategoriski noskaņota ietekmīgākā koalīcijas partija – Zaļo un zemnieku savienība.
Tādējādi pēc gada Valsts prezidenta vēlēšanas, visticamāk, atkal izšķirs no sabiedrības acīm paslēpts politiskais tirgus.
Tuvojoties vasarai, uzmanību koncentrēt darbam ir arvien grūtāk, un deputāti nav izņēmums. Kamēr vieni Saeimas plenārsēdi īsināja ar šaha partiju, citi diskutēja par teju mūžīgo jautājumu, kā pareizi vēlēt Valsts prezidentu. Latvijas Reģionu apvienība sagatavojusi Satversmes grozījumus, kas sola padarīt atklātu prezidenta vēlēšanu procesu Saeimā, vienlaikus nosakot pienākumu partiju virzītajiem kandidātiem savākt 50 000 iedzīvotāju parakstu. Šāda papildu kvalifikācijas barjera nodrošināšot sabiedrības iesaisti.
Edvards Smiltēns
Saeimas deputāts (LRA)
Tas disciplinētu Saeimu un daudz rūpīgāk liktu pievērsties jautājumam, kurš būs nākamais prezidents. Tas stiprinātu demokrātiju, procesa atklātību, sabiedrības uzticību un līdzdalību politiskajos procesos. Kolēģi, šis risinājums ļautu piekrist kandidēt arī plašam lokam sabiedrībā cienījamu kandidātu, kuri līdz šim to nedarīja, apzinoties, ka prezidenta krēsls ir bijis politiskā tirgus objekts un aizklāts un necaurskatāms process.
Artuss Kaimiņš
Saeimas deputāts
Kad nav ideja, tad jāgroza Satversme, vai ne, Smiltēn!? Jūs iznākat piecus mēnešus pirms vēlēšanām ar piedāvājumu grozīt Satversmi par prezidenta vēlēšanām. Ko jūs darījāt trīs gadus un septiņus mēnešus? Kāpēc jūs negājāt pirms gada ar šo jautājumu vai pirms diviem? Kāpēc jūs nākat tagad?
Nav gan tā, ka par šo jautājumu tiek spriests tikai pirms vēlēšanām. Pērn Saeimā tika iesniegta 10 000 pilsoņu parakstīta iniciatīva, kas prasīja padarīt Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu caurspīdīgāku. Šobrīd, kā zināms, deputātu balsojums ir slēgts. Šā likuma iniciatīva iestrēgusi Saeimas Juridiskajā komisijā, jo izmaiņas bloķē premjerministra partija, no kuras rindām ievēlēti pēdējie divi prezidenti – Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis.
ZZS līderis atzīst, ka, kamēr viņa partijai būs ietekme, prezidentu ievēlēs aizklāti. Kā arguments tiek minēts pozitīvais iznākums Latvijas Futbola federācijas prezidenta vēlēšanās.
Augusts Brigmanis
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs
Tīri teorētiski prezidenta ievēlēšanu varētu mainīti arī bez ZZS balsīm, jo vismaz vārdos atbalstu tam pauž pārējās frakcijas, kurām kopā ir vairāk nekā 66 balsis.
Taču ZZS rokās ir trumpis – koalīcijas līgums. Tas paredz, ka bez vienošanās ar visiem koalīcijas partneriem Satversmes grozīšana nav iespējama. Brigmanis TV3 Ziņām uzsver – ja nākamnedēļ Saeimai, vēlreiz balsojot par Satversmes grozīšanu, partneri to piemirsīs, viņš to noteikti atgādinās. Līdz ar to arī pēc gada, visticamāk, Valsts prezidenta ievēlēšana būs tādi pati kā līdz šim – vienīgais balsojums Saeimā, kas notiek aizklāti.
Taču ZZS rokās ir trumpis – koalīcijas līgums. Tas paredz, ka bez vienošanās ar visiem koalīcijas partneriem Satversmes grozīšana nav iespējama. Brigmanis TV3 Ziņām akcentē, – ja nākamnedēļ Saeimai, vēlreiz balsojot par Satversmes grozīšanu, partneri to piemirsīs, viņš to noteikti atgādinās. Līdz ar to arī pēc gada, visticamāk, Valsts prezidenta ievēlēšana būs tāda pati kā līdz šim – vienīgais balsojums Saeimā, kas notiek aizklāti.
