"Strādāju vairāk nekā vienu slodzi." Mirdza atklāj, ko nozīmē audzināt divus bērnus ar autismu
Mirdzas ģimenē aug trīs atvases. Diviem – četrgadīgajai Artai un sešgadīgajam Viesturam – konstatēti autiskā spektra traucējumi. Abiem nepieciešama ABA terapija divreiz nedēļā. Kursīšu ģimenei tas nozīmē aptuveni 12 000 eiro lielus izdevumus ik gadu. Šogad finansiālo slogu no vecāku pleciem noņemt palīdzējis Bērnu slimnīcas fonda īstenotais pilotprojekts, kuru finansējusi Labklājības ministrija. Tomēr ne visas ģimenes šādu atbalstu saņem.
Mirdza stāsta, ka, lai varētu bērniem nodrošināt ABA terapiju, viņai nācās strādāt vairāk nekā vienu slodzi. "Es strādāju vairāk nekā vienu slodzi. Strādāju pa vakariem, reizēm pa naktīm. Reizēm brīvdienās, lai šie līdzekļi pietiktu. Lai mēs to varētu darīt," atklāti stāsta Mirdza.
Vaicāta par valsts finansiālo atbalstu, viņa norāda – tas dod drošības sajūtu. Apziņu, ka uz zināmu laika periodu šogad terapija bērniem tiks nodrošināta.
"Tas, man liekas, patiešām ir svarīgs solis ne tikai bērniem, bet arī visām ģimenēm kopumā, vecākiem, lai viņi tiešām varētu būt aktīvi savā darba dzīvē, būt par pienesumu sabiedrībai."
Kopš šā gada sākuma 72 bērni ar autiskā spektra traucējumiem saņem valsts apmaksātu psihosociālo rehabilitāciju. To bijis iespējams īstenot, pateicoties Bērnu slimnīcas fondam, kuram no valsts līdzekļiem piešķirti 350 tūkstoši eiro. Par Bērnu slimnīcas fonda ziedotāju līdzekļiem šobrīd atbalstu saņem 234 bērni ar autisma spektru.
Tomēr rindā uz valsts apmaksātu palīdzību gaida vēl 160 bērni.
Pilotprojekta laikā bērniem nodrošina ABA terapiju, ergoterapeita, logopēda vai audiologopēda nodarbības. Tās būtiski uzlabo bērna iespējas uzsākt bērnudārza un skolas gaitas, kā arī sniedz iespēju nākotnē integrēties sabiedrībā.
Vajadzība pēc šāda veida valsts atbalsta ir milzīga – vecāki, kuru ģimenēs aug bērni ar autisma spektru, pēc palīdzības Bērnu slimnīcas fondā vēršas ik dienu.
"Tas, ko redzam, – pilotprojekts ir bijis ļoti gaidīts, ļoti svarīgs. Vecāki ir bezgala pateicīgi par šādu iespēju. Īpaši, veidojot valsts atbalsta sistēmu – tā veidojas kā pēctecīga palīdzība, sākot ar diagnostiku, agrīno intervenci, kas ir veselības jomā, un tālāk uz šīm uzturošām terapijām, kas ir labklājības jomā."
Pilotprojekta kritēriji gan nosaka, ka valsts apmaksātai uzturošajai terapijai var kvalificēties bērni līdz septiņu gadu vecumam, kuri ir izgājuši agrīno intervenci, tomēr šādi kritēriji radījuši šķēršļus, stāsta Dambiņa. "Daudziem bērniem nav izieta šī agrīnā intervence ārstniecības iestādē tāpēc, ka valsts šo agrīno intervenci sāka apmaksāt salīdzinoši nesen. Līdz ar to bērni ir palikuši ārpus šīs valsts atbalsta sistēmas. Taču es ļoti ceru, un tā būs viena no rekomendācijām, ko Labklājības ministrija varētu ņemt vērā," viņa norāda.
Šī atbalsta programma ir vienreizējs pasākums, tomēr ar tālejošiem mērķiem – nākamgad psihosociālo rehabilitāciju no valsts pamatbudžeta varētu segt lielākam bērnu skaitam, apstiprina labklājības ministrs.
"Viennozīmīgi, ka uz nākamā un nākamo gadu budžeta prioritātēm mēs iesim ar šo pakalpojumu turpināšanu, lai nodrošinātu, ka tāds pakalpojums ir, tai skaitā arī sociālā pakalpojuma palīdzības likuma izmaiņām, lai tiešām to, ko esam sākotnēji diagnosticējuši, varētu turpināt."
Par Bērnu slimnīcas fonda ziedotāju līdzekļiem šobrīd atbalstu saņem 234 bērni ar autisma spektru, tomēr vēl vairāk nekā 160 bērni gaida rindā. Pirmo mēnešu laikā uzturošā terapija par valsts līdzekļiem nodrošināta 72 bērniem no maksimālā skaita 100.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
