Dabā gājēji piedzīvo masveida odu "uzbrukumus". Entomologs skaidro situāciju

Skaidrojumu, kāpēc šogad, bet arī citus gadus Latvijā piedzīvojam periodiskus odu vairošanās uzliesmojumus, portālam "tv3.lv" sniedza Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Nikolajs Savenkovs.

Par tik milzīgu odu skaitu, kāds mūžā nav pieredzēts, mikroblogošanas vietnē "X" runā Santa. Viņa teic, ka kapu apmeklējuma laikā odu bijis tik daudz, cik viņa visā savā dzīvē nebija redzējusi. "Pa 1,5 h sakoda kādi 500 odi vismaz. Vienā brīdī saskaitīju, ka uz rokas vienlaicīgi nolaidās 8 odi," apgalvo Santa.

Bijām kapos, odi bija tik daudz, cik es nekad dzīvē redzējusi nebiju, pa 1,5h sakoda kādi 500 odi vismaz. Vienā brīdī saskaitīju, ka uz rokas vienlaicīgi nolaidās 8 odi.

— Santa (@SantaSmiles) May 20, 2024

Arī rakstniece un kinorežisore Alise Zariņa, nedēļas nogalē dodoties pie jūras, pieredzējusi ārkārtīgi izteiktu odu klātbūtni. Bija novērojami pat koncentrēti odu mākoņi. Un arī citi mikroblogošanas vietnes "X" lietotāji atsaucas uz odu mākoņiem, ko novērojuši, atpūtas laikā pie jūras.

Jums neliekas, ka šo(pa)vasar Latvijā ir akūta odu krīze, kas steidzami jārisina valstiskā līmenī?

Pie jūras, piemēram, neatceros citos gados odus, kur nu vēl tādus mākoņus.

— Alise Zariņa (@phronemophobe) May 20, 2024

Portāls "tv3.lv" vērsās pie Latvijas Dabas muzeja vecākā entomologa Nikolaja Savenkova, lai uzzinātu, vai ir pamats runāt par to, ka šogad Latvijā ir izteikts odu vairošanās uzliesmojums? Entomologs pieļauj, ka, visticamāk, odu vairošanās uzliesmojumi novērojami lokāli. Piemēram, Carnikavā, kurp entomologs dodas uz savu dārzu, aizvadītajā nedēļas nogalē odu tikpat kā nebija.

Odiem piemērots silts un mitrs laiks

"Pavasara sākums Latvijā bija diezgan sauss un vēss, bet odiem vajadzīgs siltums un mitrums," norāda entomologs. "Kolīdz kļūst karsti, uzlīst lietus, lielākā skaitā savairojas arī odi," skaidro Savenkovs, piebilstot, ka odu masveida vairošanās viļņi Latvijā ir novērojami katru gadu vairākas reizes. "Tas vilnis pāries. Beigsies. Tas nav nekas neparasts," uzsver Savenkovs. Viņaprāt, pirmais odu vilnis šogad pat ir novērojams vēlāk nekā citus gadus. Turklāt dažviet, kā iepriekš minētajā Carnikavā, tas pat vēl nav sācies.

Galvenais asinis sūcošā kukaiņa vairošanās priekšnoteikums ir piekļuve ūdenim, skaidro speciālists. Vai tā būtu peļķe, upe vai ezers, vai pat palieņu pļavas un mitri niedrāji, lai ūdenī varētu dēt oliņas un tur attīstītos kāpuri. Tāpat odi vairojas priežu mežos, virsājos, pat kāpās.  "Nu un tad arī notiek koncentrēšanās, jo ir nepieciešams baroties – kolīdz parādās kāda siltasiņu būtne, tiek uzbrukts upurim," skaidro speciālists.

Viņš savā pieredzē atminas arī gadījumu – odu kolonija savairojās Rīgas centra daudzdzīvokļu nama mitrajā pagrabā. "Tā bija pagrabu odu rase. Pagrabā notiek vairošanās, tad lidošana kāpņutelpās un dzīvokļos. Dzīves mums nebija cauru gadu," atminas entomologs.

Odus lielā skaitā novēro arī Igaunijā

Par odu vairošanās uzliesmojumu tiek runāts arī Igaunijā, ziņo sabiedriskais medijs "err.ee". Turklāt odi lielā skaitā novēroti vienlaikus visā valsts teritorijā. Igauņu entomologs Urmass Tartess "err.ee" skaidrojis, ka nepastāvīgais pavasaris, kurā pieredzēti gan karstuma rekordi, gan auksts un drēgns laiks, veicinājis odu attīstības ciklu kaimiņvalstī.

Tartess novērojis, ka odiem labvēlīgāki ir apstākļi, ja pavasarī pēc ziemas, kūstot ledum un sniegam, uz zemes ir vairāk ūdens. Šogad sevišķi labvēlīgs izrādījās arī aprīļa sniegs, veicinot odu kāpuru dzīvotņu rašanos. Daļa odu modās jau aprīļa siltajās dienās, bet vēlāk vēsais laiks to attīstību palēnināja tikai nedaudz, tā vērtē Tartes.

Visiem tiem, kurus dzīvesvietā apgrūtina odi, entomologs iesaka pārliecināties, cik daudz ūdenstilpņu ir tuvumā. Odu skaitu iespējams mazināt, ūdenstilpes aizklājot. "Bet, ja māja atrodas meža malā, jums vienkārši ir jāmācās sadzīvot ar odiem. Protams, tos atbaida vējainākas vietas, bet arī cilvēkiem tur nepatīk uzturēties," norāda Tartess.