Eiropas Savienība ievieš 10 gadu cietumsodu par noziegumiem pret vidi

Valstīm būs divi gadi laika, lai atjaunināto direktīvu, kas attiecas uz noziegumiem, kuri pielīdzināmi ekoloģiskajam genocīdam. Saskaņā ar ES atjaunināto direktīvu par noziegumiem pret vidi, ekosistēmu iznīcināšanu, tostarp biotopu izzušanu un nelikumīgu mežizstrādi, sodīs ar stingrākiem sodiem un cietumsodiem.

Eiropas Parlaments šodien, 27. februārī, balsos par stingrāku likumu pēc tam, kad valstis novembrī panāca vienošanos. Pēc tam dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai to iestrādātu valsts tiesību aktos.

Kā uzskata franču juriste un Eiropas Parlamenta deputāte no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas Marī Tozāna, ES pieņem vienu no vērienīgākajiem tiesību aktiem pasaulē: "Jaunā direktīva atver jaunu lappusi Eiropas vēsturē, aizsargājot pret tiem, kas kaitē ekosistēmām un ar to starpniecību arī cilvēku veselībai. Tas nozīmē, ka Eiropā tiek izbeigta nesodāmība vides jomā, kas ir ļoti svarīgi un steidzami," viņa saka.

Pēc Tozānas domām, pašreizējie ES un valstu tiesību akti neattur likumpārkāpējus no vides noziegumu izdarīšanas, jo pārkāpumi ir pārāk ierobežoti un sankcijas ļoti zemas. "Noziegumi pret vidi pieaug divas līdz trīs reizes straujāk nekā pasaules ekonomika un dažu gadu laikā ir kļuvuši par ceturto lielāko noziedzības nozari pasaulē," viņa saka.

Eiropas Vides birojs savā ziņojumā par cīņu pret noziegumiem pret vidi min daudzus piemērus – zilās tunzivs nelegāla zveja, lauksaimniecības un rūpniecības radīts piesārņojums aizsargājamās teritorijās, kā arī nelegālas medības un krāpšana oglekļa tirgū.

Ūdens ieguve, kuģu pārstrāde un piesārņojums, invazīvo svešzemju sugu introdukcija un izplatīšanās, kā arī ozona iznīcināšana – visas šīs darbības jaunajā direktīvā ir minētas kā vides darbības.

Tomēr tajā nav minēta zvejniecība, toksisko atkritumu eksports uz jaunattīstības valstīm vai krāpšana oglekļa tirgū.

Fiziskām personām, piemēram, uzņēmumu vadītājiem un valdes locekļiem, par vides noziegumu izdarīšanu var tikt piespriests brīvības atņemšanas sods līdz astoņiem gadiem, bet, ja noziegums izraisa kādas personas nāvi – līdz desmit gadiem. Personas varēs saukt pie atbildības, ja tās apzinājās savu lēmumu sekas un ja tām bija iespējas tos apturēt.