Klimata pārmaiņu ignorēšana maksās dārgi – burtiski. Latvija zaudēs visvairāk, liecina jauns pētījums

Zinātniskajā žurnālā "Nature" publicēts jauns pētījums, kas pievēršas klimata pārmaiņu finansiālajai ietekmei, vēsta "metro.co.uk". Tajā zinātnieki aplēsuši, ka jūras līmeņa celšanās līdz 2100. gadam varētu radīt 1,26 procentus jeb 872 miljardus eiro lielus zaudējumus Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai (ES) kopā.

Pētījumā iezīmējas vēl kāda īpaši neglaimojoša aina – visvairāk skartā valsts būs Latvija, bet tai sekos Itālija, Īrija, Portugāle un Dānija. Citi reģioni, kas cietīs salīdzinoši lielākus ekonomiskos zaudējumus, koncentrēsies ap Baltijas jūru, Beļģijas piekrasti, Francijas rietumiem un Grieķiju.

Pētījuma autori no Delfas Tehnoloģiju universitātes Nīderlandē aprēķinājuši, ka jūras līmeņa paaugstināšanās un no tā izrietošie plūdi novedīs pie miljardu lieliem tēriņiem, kas tiks izmantoti plūdos cietušo ēku remontam un pretplūdu aizsardzības ierīkošanai.

Turklāt būtisku plūdu ietekmi izjutīs pelnošākās nozares, tostarp tūrisms un lauksaimniecība, kas izvērsta netālu no krasta līnijas.

Lai radušos izdevumus segtu, izmaksas tiktu atskaitītas no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kā rādītājs dažādās valstīs būs atšķirīgs. Pētījumā prognozēts, ka Latvija zaudēs visvairāk, proti, līdz pat 7,69% no IKP.

"Klimata pārmaiņu izraisītā jūras līmeņa paaugstināšanās rada arvien lielākas bažas. Tās destruktīvais potenciāls ietekmē apgabalus, kur visvairāk bāzējas produktīvais kapitāls un iedzīvotāji – piekrastes pilsētas un reģioni. Šajos reģionos vērojams straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, vairāk nekā 200 miljonus cilvēku Eiropā vien pakļaujot piekrastes plūdu un būtisku ekonomisko problēmu riskam," pētījumā akcentē zinātnieki.

Daudzos iepriekšējos pētījumos lielākā uzmanība pievērsta reģioniem, kas klimata pārmaiņu ietekmē applūdīs visvairāk, taču šajā reizē pētnieki vēlējās izpētīt tieši plūdu radītās ekonomiskās sekas.

Izmantojot datormodelēšanu, zinātnieki aplēsa jūras līmeņa celšanās iespējamo ekonomisko ietekmi 271 Eiropas reģiona valstī līdz 2100. gadam. Modelī tika iekļauta informācija par prognozēto jūras līmeņa celšanās ietekmi, investīciju tendencēm un ekonomisko zaudējumu sadalījumu, kurus izraisījuši 155 plašu plūdu gadījumi Eiropā periodā no 1995. līdz 2016. gadam.

Pētnieki savā modelī arī iztēlojās īpaši smagu klimata pārmaiņu scenāriju, kur siltumnīcefekta gāzu emisijas ir "ļoti augstā" līmenī un netiek ieviesti jauni piekrastes aizsardzības pasākumi.

Tiesa, ne visas valstis būs zaudētājas – ir arī daži izņēmumi, proti, valstis, kas spēs kāpināt savu IKP līdz vienam procentam. To vidū ir Vācija, Austrija un Ungārija. Pētījuma autoru ieskatā spēja kāpināt savu IKP būs saistīta ar labiem iepriekšējās sagatavošanās pasākumiem, piemēram, lauksaimniecības un rūpnieciskās ražošanas pārvietošanu no applūdušajiem piekrastes reģioniem uz iekšzemi.

Zinātnieku ieskatā izpētītais akcentē nepieciešamību pēc "reģioniem specifiskas pielāgošanās politikas", kas risinātu jūras līmeņa nevienmērīgo ietekmi uz dažādiem reģioniem un to ekonomiku.

Vācijas Brēmenes universitātes klimata ģeogrāfijas profesors Bens Marzeions uzteicis nesenāko zinātnieku veikumu, akcentējot, ka "bieži rodas pārpratumi par to, ka klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi ir pārāk dārgi, neņemot vērā, ka ietekmes mazināšanas pasākumu neesamība arī maksā augstu cenu".