Horvātijas nomaļajā Likas reģionā katru gadu tiek izmestas tūkstošiem tonnu rupjās aitu vilnas, kas tekstilrūpniecībai ir par cietu un vienlaikus arī ir grūti utilizējama. Taču kāda uzņēmēja atradusi veidu, kā šo atkritumu pārvērst vērtīgā resursā.
Dragica Jerkova ir izveidojusi rūpnīcu, kas no izmestās vilnas ražo organisko mēslojumu. Viņas komanda ir radījusi un patentējusi īpašas iekārtas vilnas tīrīšanai un sterilizēšanai — tostarp ierīci, kas izmanto ozonu, nevis ūdeni, tādējādi neradot piesārņotu notekūdeni. Pēc apstrādes vilna tiek sasmalcināta un pārvērsta granulās.
Dragica Jerkova
uzņēmēja
"Telts tipa telpā vilnai divus mēnešus jāatpūšas, lai dabīgi iet bojā visi parazīti un kaitēkļi. Pēc tam izmantojam savu patentēto industriālo ķemmi, kas izņem piemaisījumus un jebkādas atlikušās sīkdzīvītes, nodrošinot, ka tās vēlāk nenonāk mēslojumā. Tālāk seko ozona termālā sterilizācija — aptuveni divas stundas ilgs process, kurā temperatūra sasniedz līdz pat 150 grādiem pēc Celsija. Kad vilna ir pilnībā sterilizēta, to sasmalcina un sapresē granulās."
Arī pētnieki apliecina, ka šāds mēslojums darbojas. Vilna augsnē lēni sadalās, uzkrāj oglekli, notur mitrumu un nodrošina augus ar dabīgām barības vielām. Zagrebas Universitātes pētnieki norāda, ka sterilizēta vilna ir drošs un kvalitatīvs organiskais mēslojums, ja vien visas sastāvdaļas tiek sadalītas pareizi.
Arī zemniekiem šis risinājums ir būtisks — vilna, kuru iepriekš nācās klasificēt kā bīstamus atkritumus, tagad kļuvusi par ienākumu avotu. Tādējādi tiek atrisināta sena problēma un vienlaikus radīta jauna vērtība.
