Iespējams, atklāts baložu dabiskā kompasa noslēpums

Zinātnieki, iespējams, ir nonākuši soli tuvāk, lai atrisinātu vienu no dabas lielākajām mīklām. Kā baloži spēj atrast ceļu mājup pat no liela attāluma? Jauns pētījums liecina, ka atbilde varētu slēpties nevis putnu acīs vai knābī, kā tika uzskatīts iepriekš, bet gan īpašās, ar dzelzi bagātās imūnšūnās to aknās.

Pētnieki atklājuši, ka šīs šūnas spēj reaģēt uz Zemes magnētisko lauku, faktiski darbojoties kā dabisks bioloģiskais kompass. Turklāt tās ir cieši saistītas ar nervu šķiedrām, kas, iespējams, nodod magnētisko informāciju smadzenēm un palīdz putniem orientēties apkārtējā vidē.

Lai pārbaudītu šo teoriju, zinātnieki veica eksperimentus ar īpaši apmācītiem pasta baložiem. Saulainās dienās putni arī bez šīm šūnām spēja veiksmīgi atrast ceļu mājup, izmantojot sauli un citus orientierus. Taču apmākušās dienās, kad šie orientēšanās palīglīdzekļi nebija pieejami, baloži zaudēja orientāciju un ievērojami biežāk apmaldījās.

Atklājums palīdz izskaidrot gadu desmitiem ilgušus novērojumus, kas liecināja, ka baloži vienlaikus izmanto vairākus orientēšanās veidus — sauli, apkārtnes orientierus, smaržas un Zemes magnētisko lauku. Zinātnieki uzskata, ka šis pētījums varētu palīdzēt labāk izprast arī citu dzīvnieku spēju orientēties un atklāt, ka dzīvie organismi apkārtējo pasauli uztver daudz sarežģītāk, nekā līdz šim ticis uzskatīts.