Kā norāda eksperts, ūdenslīmenis Baltijas jūrā lēnām pieaug: "Klimata pārmaiņu scenāriji mums rāda, ka šis ūdenslīmenis kopumā pasaulē un arī Baltijas jūrā lēnām pieaug. Ir ļoti nozīmīgi skatīties jau no šī brīža, kā tas palielināsies nākotnē."
Zandersons sarunā ar TV3 vērš uzmanību attēlam, sarkanajā krāsā iezīmētā krasta līnija liecina par erozijas posmu. Savukārt zilie posmi par pretēju efektu jeb krasta akumulāciju, bet gaišā krāsa iezīmē vietas ar neitrālu efektu.
Eiropas Kosmosa aģentūras satelīti uzņem tūkstošiem attēlu, tas tiek darīts jau piecus gadus. Daudzie attēli tiek salīdzināti ne tikai redzamās gaismas spektrā, bet arī, piemēram, infrasarkanajos viļņos. Pieci gadi šādam pētījumam neesot ilgs laiks, taču jau tagad iezīmējas vietas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība, uzsver eksperts.
"Satraucošas ir atsevišķas vietas. Tā pati Pāvilosta, kuru minēju, Liepājā Karostas rajons, Bernātu reģions, kur arī ir ievērojama krasta atkāpšanās," ar erozijas skartajām Latvijas piekrastes teritorijām iepazīstina eksperts.
Tomēr viņš atzīst, ka ir arī pietiekami daudz posmu, kur krasts akumulējas. Kopumā, skatoties visu Latvijas piekrasti, krasta akumulācija tomēr ir lēnāka nekā erozija.
Satelītu uzņemtie attēli tiks pētīti arī turpmāk. Tas notiks pusautomātiskā režīmā ar algoritma palīdzību. Paredzams, ka reizi gadā analītiķi apkopos datus un precizēs prognozes par krasta erozijas efektu Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē.
Šī gadsimta sākumā krasta eroziju pētīja Latvijas Universitātes zinātnieki, taču mērījumus 2009. gadā pārtrauca, finansējuma trūkuma dēļ.
Tagadējais pētījums sākts 2017. gadā, kad radās iespēja piekļūt Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu datiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
