Gribam būt starp pirmajiem Eiropā – Saeimā virza ideju par Mākslīgā intelekta centru
Lai centrs darbotos ar lielāku jaudu, tā pārvaldības forma būs valsts pārvaldei netipiska – tajā sadarbosies trīs puses – valsts, privātais sektors jeb industrija un zinātnieki jeb universitātes.
Lielākais izaicinājums šādam Mākslīgā intelekta centram – datu drošība.
Mākslīgais intelekts no pētniecības objekta pēdējos pāris gados kļuvis par jaudīgu, plaši pieejamu un ietekmīgu tehnoloģiju, par kura attīstīšanu notiek cīņa gan valstu, gan uzņēmumu starpā.
Lai radītu uzticamu un drošu mākslīgā intelekta lietošanu, vienlaikus audzējot konkurētspēju, Latvijā nolemts dibināt Mākslīgā intelekta centru. "Tēma ir ļoti aktuāla, mākslīgais intelekts ir klātesošs, attīstās ļoti strauji, mums ir beidzamais laiks to noformulēt," pauž Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības".
Mākslīgā intelekta dotās iespējas pasaulē neviens vēl neprot izmantot pilnībā, taču speciālisti norāda – jaunajam regulējumam jābūt tādam, kas neaizliedz pietiekamā apjomā izmantot mākslīgā intelekta dotās iespējas.
"Šobrīd Eiropā esam augsti regulētā tirgū, un tā valsts, kura radīs tos ērtākos veidus, kā mēs varam šos risinājumus ieviest un regulējumu pielāgot, nu tā arī iegūs tos ieguvumus. Tāpēc šī centra uzstādījums ir mazāk kontrole un uzraudzība, to mēs darām, tas ir valsts pārvaldes mājas darbs, bet šī centra uzdevums ir veicināt attīstības projektus."
Viens no lielākajiem izaicinājumiem centram būs atrast līdzsvaru starp datu drošību un inovācijām. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa norāda, ka dati ir liela vērtība. Jābūt ļoti uzmanīgiem, kur un kā tie tiek nodoti. "Tajā pašā laikā bez datiem un bez to apstrādes nav iespējas virzīt inovācijas. Tātad mums, runājot par mākslīgo intelektu, ir jāspēj sabalansēt šīs abas puses," norāda VARAM ministre.
Mākslīgā intelekta centra pārvaldības forma būs netipiska – tas būs privāts nodibinājums, kurā sadarbosies valsts pārvalde, universitātes un privātais sektors jeb industrija.
"Ir svarīgi, ka caur šo nodibinājumu valsts spēj sadarboties ar privāto sektoru, ne tikai ar Latvijas uzņēmumiem, bet arī starptautiskiem uzņēmumiem. Jo nereti ir tā, mēs kā valsts baidāmies no privātā sektora, bet šis inovācijas tieši rodas privātajā sektorā! Ļoti, ļoti daudz! Latvijai būtiski ir tas, lai mēs būtu ātri! Lai mēs spētu ātri pieņemt lēmumus."
Likumprojektam komisija noteica steidzamību, cerot, ka jau februārī Saeima apstiprinās Mākslīgā intelekta centra izveides likumu. Kā norāda nozares eksperti – viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem būs tieši speciālistu piesaiste darbam jaunajā centrā, jo to vienkārši trūkst. Taču, neraugoties uz daudz neskaidriem jautājumiem, ar šāda centra izveidi kavēties nedrīkstot.
"Veidojot likumu un iniciatīvas tādā kā steidzamības kārtā, protams, ka pa ceļam rodas jautājumi, pie kuriem gribētos pasēdēt, padomāt un atbildēt, bet nav laika. Kā jau sākumā minēju, mēs esam konkurences apstākļos. Jūs paši redzējāt, ka ASV ierobežo mākslīgā intelekta čipu pārdošanas iespējas – arī mums! Tas nenozīmē, ka mēs pēkšņi neesam draudzīgas valstis. Tas nozīmē, ka ir sākusies konkurences cīņa. Un tā cīņa ir starp valstīm."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
