Studenti sacenšas par iespēju Baltijas jūrā ķert "spoku tīklus"
Patlaban norit konkurss, kura uzvarētāji palīdzēs Baltijas jūru un citas ūdenstilpes atbrīvot no spoku tīkliem – zvejas tīkliem, kas nogrimuši dzelmē un neuzraudzīti turpina ķerties zivis un pat roņus. Inženierzinātņu studenti nākuši talkā, meklējot risinājumus, lai jūru, ezerus un upes atbrīvotu no spoku tīkliem, vēsta raidījums "900 sekundes".
Spoku tīklu meklēšanas un izcelšanas iekārtas tika testētas Rīgas Tehniskās universitātes Ķīpsalas baseinā. Studentu komanda ar nosaukumu "KiNETics" doto četru nedēļu laikā izveidoja šādu zemūdens robotu.
Iekārtas autori bija iecerējuši, ka šis robots, griežoties ap savu asi, virzīsies ūdens dzelmē un ar speciāliem āķiem spēs aizķert spoku tīklu. Šī bija pirmā reize, kad jaunveidotais robots izmēģināts ūdenī. Diemžēl tas nedevās dzelmē, kā bija iecerēts.
"kiNETics" pārstāvis Pēteris Skrastiņš norāda, ka patlaban vēl jānoregulē svars, lai būtu pareizais balanss – lai iekārta virzītos virzienā, kurā ieplānots. "Jā, nu pirmajā reizē nekad nesanāk," viņš atzina.
Šī ir nākamā iekārta, kuras darbība tika pārbaudīta baseinā. Tās darbības princips ir balstīts uz to, ka tīkli jāiezīmē, vēl pirms tie nogrimuši un potenciāli kļuvuši par spoku tīkliem.
"Zvejnieki, lietojot tīklu, piestiprina šo boju klāt, tā var atrasties arī zem ūdens. Pirmkārt, kontrolē, vai tīkls nav aizpeldējis, bet, ja ir pazudis, var viegli meklēt. To var izmantot arī inspekcijas, uzzināt to, kādi tīkli atrodas dotajā zonā."
Centrālā boja raida akustisku signālu. Datora ekrānā varam redzēt, kurā virzienā un cik tālu atrodas mazākās bojas, kas, piemēram, jūrā būtu piestiprinātas pie zvejas tīkla.
Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Astrīda Rijkure ir viena no žūrijas dalībniecēm. Viņa skaidro, ka šobrīd spoku tīklus jāceļ ārā ar nirēju palīdzību. Nirēji zem ūdens var strādāt visai ierobežotu laiku, tas spoku tīklu meklēšanu un izcelšanu pamatīgi sarežģī.
"Mēs ceram un mēģinām rast jaunus risinājumus, lai varētu to robotizēt. Tā, lai būtu neierobežots laiks, lai iekārtas varētu vadīt no krasta un samazināt izmaksas."
Kopumā baseina ūdenī pārbaudīja trīs iekārtas. Noslēdzošā bija izmēros iespaidīgākā. Uz ūdens esošais plosts darbojas kā antena, tā raida zem ūdens ienirušā robota kameras attēlu. Šis robots spoku tīklus meklē, pārraidot vizuālu attēlu no dzelmes.
Kopumā baseina ūdenī pārbaudīja trīs iekārtas. Noslēdzošā bija izmēros iespaidīgākā. Uz ūdens esošais plosts darbojas kā antena, tā raida zem ūdens ienirušā robota kameras attēlu. Šis robots spoku tīklus meklē pārraidot vizuālu attēlu no dzelmes.
Uzvarētāju komanda tiks noskaidrota jau ceturtdienas, 14. marta, vakarā RTU zinātņu inovāciju centrā, zālē "Moon".
Spoku tīklu konkursu ierosināja un atbalsta "Neste Latvija". Neste sola, ka palīdzēs finansēt uzvarētāju robotu, lai to tiešām varētu izmantot spoku tīklu skaita mazināšanai. Spoku tīkli visbiežāk rodas, kad zvejas tīkls aizķeras aiz nogrimuša kuģa korpusa.
Oficiāli ir zināmi vien desmit kuģu vraki, kas ap sevi krāj spoku tīklus. Tāpēc ir svarīgi arī veikt nogrimušo kuģu kartēšanu. Tas ļautu zvejniekiem izvairīties no nogrimušo kuģu vrakiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
