"Es zinu, kur tu dzīvo un kur atrodas tavs bērns." Lietas, ko internetā paši atklājam svešiniekiem

Portāls "tv3.lv" jautāja KPMG Latvijā Kiberdrošības speciālistam Mārcim Matisonam, kas ir tās lietas, kuru publiskošana internetā šķiet nevainīga, bet var slēpt milzu risku.

"’Es taču nelieku internetā neko pārāk privātu,’’ ar šādu frāzi mēs nereti sevi mierinām, publicējot jauku bildīti "Facebook" no dārza svētkiem savā skaistajā pagalmā. Jā, neviens tajā nav kails, fonā nevīd lieliem burtiem uzrakstīta mājas adrese, un vispār "’šādu bilžu internetā ir tūkstošiem, nevienu ārpus mana drauga loka tās neinteresē’’.

"’Nākamnedēļ es braukšu ceļojumā un lutināšu draugus ar skaistiem kadriem no Francijas ārēm.’’ Bet anonīmajam ļaundarim internetā tas būs kā signāls, ka skaistais īpašums, kura atrašanās vietu var viegli noskaidrot, ievadot meklētājā tā attēlus, stāv tukšs un ir visas iespējas tajā ielauzties.

Kā "tv3.lv" atklāj Matisons, svešinieks, apskatot tavu sociālo tīklu profilu, var uzzināt virkni privātas informācijas, pat ja tā nav tieši izlikta.

Atrašanās vieta

Pēc bildēm un atzīmētām vietām var viegli saprast, kur tu dzīvo, mācies vai strādā. Un nav nepieciešams kā atrašanās vietu norādīt skolu, fonā var nebūt skaidri uzrakstīta mājas adrese. Šo informāciju interneta ļaundaris viegli atradīs, meklētājā ievadot attēlus, kuros redzami tavas mājas vai skolas fasādes fragmenti.

"’Ir gadījumi, kad nepazīstami svešinieki sāk sekot personai reālajā dzīvē un izsekot viņa dienas gaitas. Tas var izraisīt nopietnus drošības draudus ne tikai konkrētajai personai, bet arī tuviniekiem."

Ikdienas rutīna

Ja bieži publicē, kur esi un ko dari, svešinieki var uzzināt, kad un kur tu mēdz būt, piemēram, kad apmeklē skolu vai sporta nodarbības.

Jā, daļa no mums pasmiesies, ka "’es neesmu tik slavens, lai tiktu sagaidīts pie volejbola treniņu norises vietas vai tiktu nolaupīts’’.

Taču kibernoziedznieki var izmantot šo informāciju, lai realizētu dažādas krāpšanas metodes pret taviem tuviniekiem, draugiem un skolas biedriem, uzdodoties par tevi. Piemēram, tavi vecāki var saņemt zvanu par to, ka esi it kā nokļuvis nelaimē laikā, kad, kā noskaidrojuši interneta krāpnieki, tu atrodies treniņā un personīgi neesi sazvanāms.

Tāpat zagļi var izmantot "Facebook’’ pieejamo informāciju, lai uzzinātu, kad ģimene nebūs mājās, un ielauzties īpašumā (kura adrese, kā jau noskaidrojām, viegli atrodama pēc iepriekš publicētiem attēliem), kamēr ģimene atrodas ceļojumā un priecīgi dalās ar šiem kadriem sociālajos tīklos.

Hobiji un intereses, draugu loks un ģimene

Pēc publicētā satura un "’patīk’’ skaita var saprast, ar ko tu nodarbojies un kas tev patīk. Savukārt pēc atzīmētām personām un komentāriem var saprast, ar ko tu sazinies un kas ir tavs draugu loks.

Kiberdrošības speciālists zina stāstīt, ka upura "’personiska virtuāla iepazīšana’’ ir ļoti populārs veids, kā ļaundari izkrāpj naudu no internetā noskatīta upura tuviniekiem.

Tāpat, kā iepriekš minētajā situācijā – zinot pietiekami daudz personiska rakstura informācijas par tevi, krāpnieki var nosūtīt ziņu kādam tuviniekam, uzdodoties, piemēram, par tavu zīmēšanas pasniedzēju, kam steidzami nepieciešami kartes dati, lai samaksātu par dalību drīzumā gaidāmā konkursā, treneri, kurš lūdz steidzami pārskaitīt naudu, jo treniņa laikā noticis negadījums un jūs atrodaties slimnīcā, un citiem ar tevi it kā saistītiem cilvēkiem, kurus ļaundaris "’iepazinis’’ tavos sociālajos tīklos.

"’Labdien, Pētersona kundze, te Annas florbora treneris Krūmiņš. Šodien Skolas ielas stadionā Anna salauza kāju, esam slimnīcā, man steidzami nepieciešama naudiņa, lai samaksātu par operāciju.’’ Jo vairāk personiska rakstura informācijas ļaundarim būs zināms, jo lielāka iespēja, ka tuvinieks mirkļa pārsteigumā noticēs un tiks apkrāpts.