Ievadīji kartes datus krāpnieku lapā? Eksperti stāsta, ko darīt tālāk

Krāpnieki uzdodas par CSDD, "Latvijas Pastu", DPD un citiem zināmiem uzņēmumiem, lai izvilinātu cilvēku bankas karšu datus un naudu.

Strazdiņš uzsver – ja esi ievadījis savus kartes datus krāpnieciskā mājaslapā, jārīkojas uzreiz. Pat tad, ja neesi nospiedis pogu "nosūtīt", dati jau var būt nonākuši pie krāpniekiem.

Pirmais solis ir sazināties ar savu banku un bloķēt bankas karti. Tāpat jāsazinās ar Valsts policiju, lai informācija par krāpšanu nonāktu izmeklētāju rīcībā. Dažos gadījumos iespējams sazināties arī ar karšu izdevēju vai uzņēmumu, uz kuru pārskaitīta nauda. Reizēm tas palīdz atgūt zaudētos līdzekļus.

Neizdzēs sarakstes un pierādījumus

Eksperti brīdina un iesaka atcerēties, ka ļoti svarīgi ir saglabāt visu informāciju par notikušo. Krāpnieki bieži izdzēš savas ziņas no saziņas lietotnēm, tāpēc ieteicams uzreiz uzņemt ekrānšāviņus jeb "screenshotus" ar visām sarakstēm. Nevajadzētu arī dzēst internetbankas lietotni vai citus pierādījumus, jo tas neaptur krāpniekus, bet var apgrūtināt situācijas izmeklēšanu.

Savukārt, ja krāpnieki pieslēgušies datoram vai telefonam, iespējams, ierīcē uzstādīta ļaunatūra vai spiegprogrammas. Tāpēc eksperti iesaka uzstādīt vai atjaunot antivīrusu, noskenēt datoru, nepieciešamības gadījumā pārinstalēt ierīci, nomainīt paroles e-pastiem, internetbankai un citiem kontiem.

Svarīgi izmantot arī divu faktoru autentifikāciju, drošāk to darīt speciālām autentifikācijas lietotnēm.

Krāpnieki var atgriezties atkārtoti

Ja cilvēks jau reiz kļuvis par upuri, krāpnieki bieži mēģina sazināties atkārtoti. Īpaši bīstami ir "naudas atgūšanas" piedāvājumi. Krāpnieki var uzdoties par juristiem, policiju vai starptautiskām organizācijām un solīt palīdzēt atgūt zaudēto naudu. Sākumā viņi neprasa samaksu, bet vēlāk pieprasa dažādus "nodokļus" vai "pakalpojumu maksas".

Eksperti brīdina, ka šādi piedāvājumi gandrīz vienmēr ir jauna krāpšana.

Ja saņemta aizdomīga īsziņa vai saite, to ieteicams pārsūtīt uz CERT.LV. Tas palīdz speciālistiem ātrāk bloķēt krāpnieciskās lapas un pasargāt citus cilvēkus.

Eksperti uzsver, ka par krāpnieku upuri var kļūt ikviens. Pēc šādiem gadījumiem cilvēki bieži izjūt stresu, kaunu un vainas sajūtu. Tāpēc svarīgi meklēt palīdzību gan bankā un policijā, gan vajadzības gadījumā arī pie psihologa.

Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!