Latvijas zinātnieki rada pašbraucošu auto, kas spēj sazināties ar citiem braucamajiem
Sekojot pasaules tendencēm, arī Latvijas zinātnieki izstrādājuši pašbraucošu auto, kas spēj sazināties ar citiem transportlīdzekļiem, lai bez vadītāja pārvietotos satiksmē.
Pašbraucošie auto jau tiek izmantoti, piemēram, ASV. Taču mūsu zinātnieki iet soli tālāk, kopā ar Eiropas kolēģiem izstrādājot tīklu, lai šādas mašīnas savā starpā varētu sazināties un informēt viena otru par gaidāmajiem manevriem. Nākotnē šīs tehnoloģijas arī Latvijā varētu izmantot sabiedriskajā transportā.
Mašīnā ievietotas kameras, dators. Tā izmēģināta Biķernieku trasē – vienu reizi maršrutu izbrauca vadītājs, pēc tam jau – pati mašīna. Šāds variants labi noderētu maršrutu autobusu modernizēšanā.
"Viņš rēķina stūres leņķi, kas jāgriež, lai turētos uz trajektorijas ar GPS. Lai auto neskrietu virsū cilvēkiem, mašīnām, liekam klāt "acis" – sensori, kas skatās apkārt. Viens ir stereo video kamera, otrs "lidars" – kas augšā griežas, attēls ir 3D," skaidro Rīgas Elektronikas un datorzinātņu institūta pārstāvis Ingars Ribners.
Pašbraucošos auto ražo un izmēģina interneta gigants "Google". Autopilota funkcija izmēģināta arī "Tesla" mašīnām. Taču latviešu zinātnieku ideja ir vēl sarežģītāka.
"Tas, uz ko mēs ejam, ir ne tik daudz viena pašbraucoša mašīna, bet mašīnu tīkls – lai viņas laicīgi brīdina, ko plāno darīt, un tas notiktu vēl efektīvāk, nekā viens cilvēks var izdarīt, drošāk. Mums ir jāparedz, ka daļa mašīnu nesadarbosies. Tāpēc ir vajadzīgi sensori, kas apkārt notiek. Varbūt kāds melo, sakot, ka griezīsies, īstenībā brauc citur. Ir jāspēj izvairīties, ņemt to vērā," norāda Elektronikas un datorzinātņu institūta pārstāvis Krišjānis Nesenbergs.
Pašbraucēju auto tehnoloģijas noder tālbraucējiem, ASV tiek izmēģināti taksometri, kas pasažierus vadā bez šofera, un piegādā picas. Latvijas zinātnieku ieskatā pašbraucēju auto galvenā mērķauditorija ir tieši jaunie profesionāļi.
"Pavadīt to laiku, stundu katrā virzienā, vienkārši skatīties pa logu – neefektīvi. Ja varam tajā laikā pārbaudīt epastus, rakstīt, tas uzreiz ir lielāks pienesums. Tas ir lielākais tirgus nākotnē," saka Nesenbergs.
Lielākais risks ir drošība. Internetā atrodami daudzi video, kā avarē Tesla mašīnas ar autopilota funkciju. Lasvegasā pilnībā autonoms pasažieru pārvadāšanas busiņš jau pirmajā darba dienā iekļuvis sadursmē ar kravas auto, vainīgs bija cilvēka vadītais braucamrīks. Pašmāju zinātniekiem ir cieša sadarbība ar kolēģiem citviet Eiropā – mašīna vesta pat uz izmēģinājuma braucienu, kurā tā veiksmīgi tīklojusies un sazinājusies ar citiem līdzīgiem auto, pierādot, ka tehnoloģija strādā, un nākotnē varētu kļūt par ērtu un teju neatņemamu satiksmes sastāvdaļu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
