RTU pētnieki izstrādājuši īpaši jutīgus radarus "CERN" robotiem

Lielā hadronu paātrinātāja garajos tuneļos roboti jau tagad nav nekas svešs. Galvenokārt tie rūpējas par drošību, piemēram, pirms ierodas cilvēki, noteiktā telpās roboti nosaka radiācijas līmeni.

"Cilvēku distancēti var "monitorēt", viņa sirdsdarbību un plaušu aktivitāti." Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Arturs Ivanovs uzsver robotu priekšrocības. Viņš piedalījās hadronu paātrinātāja ugunsdzēšanas un glābējrobotu izstrādē.

Lielais hadronu paātrinātājs atrodas Ženēvā, tā ir pasaules slavena zinātnes iekārta, kas darbojas aptuveni 100 metrus zem zemes. Tāpēc ugunsdzēsēju brigādēm ceļš līdz posta vietai var aizņemt pat pusstundu.

"Nepieciešamības gadījumā tos var aktivizēt un nosūtīt ātrāk, nekā ugunsdzēsēji spēs ierasties." Arturs Ivanovs vērš uzmanību tam, ka robotizētie ugunsdzēsēji notikuma vietā ierastos visai ātri, maksimāli piecu minūšu laikā. RTU pētnieki minētajiem robotiem izstrādāja sensoru sistēmu, kas robotiem ļauj orientēties telpā un, pirmkārt, atpazīt dzīvus cilvēkus.

"Radars spēj redzēt cauri jebkam. Cauri lietum, cauri putekļiem, dūmiem." Īpašie radari ļaus atrast cilvēkus, pat ja tie būs zem gruvešiem; noteikt sirdspukstus un to, vai cilvēks elpo. "Radara izšķirtspēja ir pietiekami liela, lai varētu noteikt šis mikrovibrācijas, kas nāk no cilvēka ķermeņa. Respektīvi – elpošana, kā arī sirdsdarbība," norāda RTU pētnieks.

Pašlaik jau tiek plānots jauns hadronu paātrinātājs, kas būs vēl lielāks, jau 100 kilometru garumā. Tādas iekārtas darbību un drošību tuneļos cilvēki vieni paši vairs nevarēs veikt. Tāpēc robotu ieviešana nav tikai eksperiments, tā ir absolūta nepieciešamība. Taču minētos radarus ir iespēja izmantot arī citviet. Pētnieki norāda, ka slimnīcās ar tādiem radariem varētu veikt pacientu stāvokļa attālinātu novērošanu.