NGC 2264, kas atrodas aptuveni 2500 gaismas gadu attālumā no Zemes, un ko dēvē arī par "Ziemassvētku egļu kopu", paver jaunu zvaigžņu grupu, ko ieskauj miglāja gāzveida mākonis. Tas viss atgādina par kosmisku mūžzaļo kokU, ko rotā mirgojošas gaismiņu virtenes.
Zvaigznes ir no viena miljona līdz pieciem miljoniem gadu vecas, un atšķirīga izmēra – dažas no tām ir mazākas un citas lielākas par Sauli. Jaunajā saliktajā attēlā, kas par 160 grādiem pagriezts pulksteņrādītāja virzienā, lai koka "virsotne" būtu vertikālā pozīcijā, ir iekļauti dažādi Čandras konstatētie gaismas viļņu garumi, kā arī zemes apsekojumi.
Attēla animētajā versijā mirgojošas zilas un baltas gaismas attēlo Čandras atklāto jauno zvaigžņu rentgena gaismu. Tikmēr gāzes mākonis, kas atgādina svētku koku, atspīd zaļā optiskā gaismā redzams ar Nacionālā zinātnes fonda WIYN 0,9 metru teleskopu uzņemtajos kadros virs kalna Arizonas štatā.
Baltās zvaigznes, kas redzamas attēlā, tika atklātas infrasarkanās gaismas novērojumos ar "Two Micron All Sky Survey", kas darbojās no 1997. līdz 2001. gadam. Jaunu zvaigžņu, piemēram, Ziemassvētku eglīšu kopas, izpēte sniedz ieskatu to nepastāvīgajā dabā. Jaunas zvaigznes var izdalīt spēcīgus uzliesmojumus, kas ir spēcīgāki par mūsu Saules stariem, un astronomi joprojām pēta šīs parādības.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Habla kosmiskajam teleskopam bija jāmeklē nedaudz tālāk, lai atrastu debesu ziemas brīnumzemi. Habls novēroja miljardu zvaigžņu, kas mirdz pundurgalaktikā ar nosaukumu UGC 8091, kas atrodas seotiņu miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Jaunavas zvaigznājā.
Zvaigžņu galaktikas izkārtojums nedaudz atgādina bezcerīgi sapinušās gaismas virtenes, kuras steigā kaut kur nosviestas Ziemassvētku brīvdienu sezonas beigās. Parādības fiksēšanu apgrūtina tas, ka UGC 8091 ir neregulāra galaktika, kurai nav spirālveida vai eliptiskas galaktikas strukturēta izskata.
Nav divu neregulāru galaktiku, kas neizskatās vienādi, un tās parādās dažādos izmēros un formās. Neregulāra galaktikas forma var rasties, mijiedarbojoties ar citām galaktikām, kā arī iekšējās turbulences rezultātā, ko izraisa debess objekti, piemēram, eksplodējošas zvaigznes.
Habla kameras novēroja UGC 8091 dažādos gaismas viļņu garumos. Dati vākti laikā no 2006. līdz 2021. gadam.
Zilā gaisma, kas atklātavienā no novērojumu attēliem, nāk no jaundzimušajām zvaigznēm, savukārt kvēlojošie rozā-sarkanie plankumi var būt ūdeņraža molekulas, kas ir uzkarsušas pēc mijiedarbības ar jauno, enerģisko zvaigžņu gaismu. Tikmēr citas attēla mirdzošas iezīmes ietver vecākas zvaigznes un tālu fona galaktikas.
Pundurgalaktikas bija izplatītas Visuma vēstures sākumā un galu galā apvienojās, veidojot lielākas, strukturētākas galaktikas. Astronomi var uzzināt par galaktikas evolūciju, pētot tālas pundurgalaktikas un to zvaigznes.
