Mājupceļu uzsākusi Ķīnas kosmosa zonde, kas pirmoreiz ievākusi Mēness "tumšās" puses paraugus

Valsts mediji ziņo, ka "Chang’e-6" zonde Mēness tālāko pusi sasniedza svētdien, kad nolaidās milzīgā krāterī netālu no Zemes pavadoņa dienvidu pola. Šis ir vien otrais gadījums kosmosa izpētes vēsturē, kad kāda zonde nolaidusi Mēness tālākajā pusē. Arī pirmoreiz, proti, 2019. gadā, to izdevās paveikt Ķīnai.

Ķīnas Nacionālā kosmosa pārvalde konkrēto misiju nodēvējusi par "bezprecedenta varoņdarbu cilvēka Mēness izpētē". Tas tādēļ, ka Mēness "tumšo" pusi, kas vērsta prom no Zemes, ir tehniski grūti sasniegt, jo tā ir tālāk un ar sarežģītu reljefu – tajā ir milzu krāteri un tikai dažas plakanas virsmas.

Lai nesenākā misija būtu veiksmīga un varētu sazināties ar zondi, zinātniekiem nācās izmantot satelītu.

"Chang’e-6" no Mēness tālākās puses pacēlusies otrdien ap pulksten 7.38 (pēc vietējā laika), lai uzsāktu mājupceļu. Kopā ar to uz Zemes atgriezīsies arī Mēness paraugi, kas ievietoti speciālā metāla vakuuma konteinerā. To tālāk nogādās īpašā atkārtotas ievadīšanas kapsulā, kas, savukārt, dosies ceļā uz Zemi.

Paredzēts, ka Mēness "tumšās" puses paraugi Zemi sasniegs ap 25. jūniju, nolaižoties Iekšējās Mongolijas tuksnesī.

BBC akcentē, ka "Chang’e-6" uz Mēness pavadīja divas dienas, lai savāktu akmeņus un augsni, izmantojot mehānisko sviru un urbi. Kopumā ievākti apmēram divi kilogrami materiāla.

Zinātnieki par iegūtajiem paraugiem ir stāvā sajūsmā un nespēj sagaidīt, kad varēs steigt tos izpētīt. Priekšroka izpētei tiks dota Ķīnas kosmosa pētniekiem, bet vēlāk to varēs darīt arī zinātnieki no visas pasaules.

Pētnieku ieskatā iegūtie Mēness paraugi varētu palīdzēt atbildēt uz vairākiem fundamentāliem jautājumiem par planētu veidošanos. Tāpat ir cerības gūt pierādījumus tam, ka uz Mēness varētu būt ūdens, tiesa, ledus veidā. Tas būtu vēl viens pagrieziena punkts nākotnes kosmosa izpētes misijām.