Ķīnas kosmosa kuģis nosēdies Mēness tumšajā pusē, kas vēl nav pētīta

"Chang’e 6" piezemējās svētdienas, 2. jūnija, rītā Dienvidpola Aitkena baseinā, paziņojusi Ķīnas Nacionālā kosmosa pārvalde (CNSA).

3. maijā palaistās kosmosa misijas mērķis ir pirmo reizi konkrētajā Mēness daļā ievākt iežus un augsni.

Iecerēts, ka kosmosa zonde varētu iegūt dažus no Mēness vecākajiem iežiem milzīgajā krāterī Mēness dienvidu polā.

Nosēšanās gan bijusi arī saistīta ar riskiem, jo sazināties ar kosmosa kuģiem, tiem sasniedzot Mēness tumšo pusi, ir grūti.

Ķīna līdz šim ir vienīgā valsts, kurai izdevies nosēdināt kosmosa kuģi Mēness tumšajā pusē, arī jau iepriekš – 2019. gadā.

Pēc palaišanas zonde "Chang’e 6" bija riņķojusi Mēness orbītā un gaidījusi, kad varēs nolaisties.

Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi veiksmīgo nolaišanos raksturojuši kā "vēsturisku notikumu".

"Visi ir ļoti satraukti par iespēju apskatīt šos iežus, kurus vēl neviens nav redzējis," paudis profesors Džons Pernets-Fišers, kurš Mančestras Universitātē specializējas Mēness ģeoloģijā. Viņš ir analizējis citus Mēness iežus, kas atvesti no amerikāņu "Apollo" misijas un iepriekšējām Ķīnas misijām.

Profesors arī norāda, ka iespēja analizēt iežus, kas iegūti no cita Mēness apgabala, varētu sniegt atbildes uz fundamentāliem jautājumiem par to, kā veidojas planētas.

Lielākā daļa līdz šim savākto iežu ir vulkāniskas izcelsmes, līdzīgi tiem, ko iespējams atrast Islandē vai Havaju salās.

Taču Mēness tumšajā pusē esošā materiāla ķīmiskais sastāvs varētu būt atšķirīgs.

"Tas palīdzētu mums atbildēt uz patiešām lieliem jautājumiem, piemēram, kā veidojas planētas, kāpēc veidojas garoza, kāda ir ūdens izcelsme Saules sistēmā?" norāda profesors Pernets-Fišers.

Ķīnas kosmosa misijas mērķis ir savākt apmēram divus kilogramus materiāla, izmantojot urbi un mehānisko roku.

Dienvidpola Aitkena baseins ir viens no lielākajiem zināmajiem Saules sistēmā.

Iecerēts, ka zonde varētu ievākt materiālu no Mēness iekšējā kodola dziļumiem. Mēness dienvidu pols ir vieta, ko valstis vēlas izzināt, jo pastāv liela iespēja, ka tur ir ledus.

Piekļuve ūdenim ievērojami palielinātu izredzes veiksmīgi izveidot uz Mēness cilvēku bāzi zinātniskiem pētījumiem. Ja misija būs veiksmīga, kuģis atgriezīsies uz Zemes ar vērtīgajiem paraugiem, kas noglabāti īpašā kapsulā.

Materiāls tiks glabāts īpašos apstākļos, lai mēģinātu to saglabāt pēc iespējas neskartu.

Pirmā iespēja analizēt iežus tiks dota Ķīnas zinātniekiem, bet vēlāk uz šo iespēju varēs pieteikties arī pētnieki no visas pasaules.

Šī ir otrā reize, kad Ķīna ir uzsākusi misiju, lai savāktu paraugus no Mēness.

2020. gadā "Chang’e 5" atveda 1,7 kg materiāla no apgabala, ko sauc par "Oceanus Procellarum", Mēness tuvākajā pusē.

Ķīna šajā desmitgadē plāno vēl trīs misijas, meklējot ūdeni uz Mēness, un pētot iespēju izveidot tur pastāvīgu bāzi.

Pekina mērķē ap 2030. gadu nodrošināt, ka uz Mēness staigā Ķīnas astronauts.

Arī ASV mērķis ir nogādāt astronautus uz Mēness, un NASA plāno 2026. gadā uzsākt savu "Artemis 3" misiju.