Akmeņi no Mēness tālākā nostūra sola izskaidrot vulkānisma paradoksu
Laikā, kad pastiprināta Saules aktivitāte ir vājinājusi spožo ziemeļblāzmu uz Zemes, strauji pieaug arī aktivitāte ap Mēnesi. Ķīnas Mēness zonde "Chang’e-6", kas pirms desmit dienām tika palaista no Zemes, tagad ir sasniegusi Mēness orbītu, no kuras pēc dažām nedēļām plānots nolaisties Mēness otrā pusē uz Mēness virsmas, lai no turienes paņemtu augsnes paraugus un jūlijā nogādātu tos atpakaļ uz Zemi, vēsta "err.ee".
Šis pasākums neapšaubāmi apliecina Ķīnas Tautas Republikas lielo spēku un kosmiskās ambīcijas, taču tam ir arī zinātnisks aspekts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Izkraušanas vieta atrodas Dienvidpola-Aitkena milzu krāterī. Šī vairāk nekā divus tūkstošus kilometru diametrā esošā zemes forma radusies sadursmes dēļ, kas notikusi Saules sistēmas pirmsākumos, pirms vairāk nekā četriem miljardiem gadu.
Mēness aizmugurējā puse pārsteidzoši stipri atšķiras no Mēness priekšējās puses. Aizmugurējā pusē gandrīz nav lielu tumšu lavas lauku, tā saukto jūru, kas ir viens no galvenajiem uzmanību piesaistošajiem objektiem pilnmēness naktī.
Gravitācijas mērījumi no Mēness orbītas liecina, ka ģeoloģiskā garoza aizmugurējā pusē ir par aptuveni 20 kilometriem biezāka nekā garoza priekšējā pusē.
Tiek uzskatīts, ka šī atšķirība ir palielinājusies jau Mēness veidošanās laikā, kad mūsu šodienas dabiskais sabiedrotais veidojās no atlūzām, kas tika izmestas kosmosā, Marsa lieluma debesu ķermenim saduroties ar Zemi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
