NASA piegādā Londonai tējkaroti Saules sistēmas bīstamākā akmens
Uz Apvienoto Karalisti ir atvesti asteroīda izpētes fragmenti, ko ASV kosmosa aģentūra NASA raksturojusi kā Saules sistēmas bīstamāko akmeni "Bennu". Šī asteroīda akmeņu un putekļu gabaliņus nodos izpētei Nacionālajā Vēstures muzejā un Atvērtajā (Open), Mančestras un Oksfordas universitātē.
"Tas ir neliels paraugs, bet pietiekams," saka Britu Nacionālā vēstures muzeja profesore Sāra Rasela. "Simts miligramu skaistuma," tā viņa to apraksta "BBC News".
2020. gadā NASA kosmosa kuģis "Osiris-Rex" ieguva paraugu no 500 metru platā "Bennu" asteroīda virsmas. ASV aģentūra vēlas vairāk uzzināt par šo akmeņaino objektu, jo tam ir iespēja trāpīt mūsu planētai nākamo 300 gadu laikā.
Sākotnējā NASA analīze, kurā piedalījās Nacionālā vēstures muzeja doktors Ešlijs Kings, uzrādīja melnu ārpuszemes "Bennu" materiālu, kas bija pilns ar oglekli un ūdeni saturošiem minerāliem.
"Tā ir lieliska zīme. Pastāv teorija, ka ar oglekli (organiskie) un ūdeni bagāti asteroīdi, kas līdzīgi "Bennu", varētu būt saistīti ar galveno komponentu nogādāšanu uz Zemi pašos tās pirmsākumos. Tas, iespējams, ir veids, kā mēs ieguvām okeānos ūdeni un dzīvības sākšanai nepieciešamos savienojumus," uzsver zinātnieks.
Kāpēc NASA nolēma pētīt "Bennu"?
Uz mūsu planētas laikapstākļi, erozija un plākšņu tektonika ir iznīcinājusi liecības par Zemes veidošanos. "Bennu" ieži sniedz ieskatu 4,5 miljardu senā mūsu planētas vēsturē, kad Zeme pirmoreiz veidojās.
"Bennu" satur organiskos savienojumus, kas veido arī visu pārējo dzīvo. Ir pierādījumi, ka "Bennu" asteroīds ietriecās mūsu planētā pirms miljardiem gadu, nogādājot šos savienojumus uz Zemes. Tādējādi sāka veidoties dzīvības apstākļi. Zinātnieki vēlas vairāk uzzināt par agrīno periodu, un šie asteroīda paraugi varētu viņiem palīdzēt to izdarīt.
Piešķirtie 100 miligrami asteroīda parauga Apvienotajai Karalistei nav daudz. Parauga brangākie fragmenti ir mazāki par diviem milimetriem diametrā, bet daži ir tikko redzami ar neapbruņotu aci.
"Tā ir tikai tējkarote, bet, ja jūs iedomājaties tējkaroti cukura un to, cik daudz atsevišķu graudiņu tajā ir, mēs apskatīsim šo materiālu graudu pa graudam," izdevumam "The Guardian" sacīja profesore Rasela, kura vada planetāro materiālu izpētes grupu muzejā. "Mums priekšā varētu būt visa mūža darbs."
NASA plāno lielāko daļu "Bennu" parauga ievietot arhīvā, lai saglabātu nākamajām paaudzēm – zinātniekiem, kuri vēl nav dzimuši, lai strādātu laboratorijās, kuras tagad vēl nepastāv, izmantojot instrumentus, kas vēl nav izgudroti.
Jau rakstījām, ka septembrī, septiņus gadus pēc misijas uzsākšanas, ASV Jūtas tuksnesī nosēdās Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes kapsula ar paraugiem no asteroīda.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
